Patieso labuma guvēju skaidrojums

Publicēts: 20.08.2024.

Minētajā normā noteiktas PLG pazīmes, t.i., tā vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā PLG juridisko personu kontrolē tieši, savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas starpniecību.

Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) 2023. gada martā izdotajās vadlīnijās “Juridisko personu patiesie labuma guvēji” PLG tiek skaidrots kā fiziskā persona, kurai “galarezultātā” pieder vai tā kontrolē “klientu”, un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Definīcija ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. “Galarezultātā pieder vai kontrolē” un “īsteno galīgo kontroli” attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai citiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. PLG definīcijas būtiska iezīme ir tā, ka tā pārsniedz formālās īpašumtiesības un likumisko kontroli. FATF uzsvars ir uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona un kura izmanto tās augstākās vadības pilnvaras vai aktīvus, kā arī uz fizisko personu, kura faktiski īsteno kontroli, neatkarīgi no oficiālā amata.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz minētajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem.

Kapitālsabiedrības definīcija noteikta Komerclikuma 134. pantā. Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts, savukārt, akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Kapitālsabiedrības PLG līdz ar to primāri konstatējams, noskaidrojot kapitāldaļu vai akciju tiešos vai netiešos īpašniekus.

Ņemot vērā PLG definīciju, kapitālsabiedrībās PLG vienmēr iespējams noskaidrot gadījumos, kuros kapitālsabiedrības daļas vai akcijas vairāk nekā 25 % apmērā tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz vienai fiziskajai personai. Minētā fiziskā persona, ja vien tā nerīkojas citas fiziskās personas vārdā, ir attiecīgās kapitālsabiedrības PLG. Saprotams, ja kapitālsabiedrībā ir vairākas (ne vairāk kā trīs) fiziskās personas, kas atbilst iepriekš minētajam aprakstam, tās visas uzskatāmas par kapitālsabiedrības PLG.

Norādāms, ka Likumā minētais 25 % slieksnis ir absolūtais minimums, pie kura vienmēr iespējams konstatēt PLG. Vienlaikus praksē var pastāvēt daudz un dažādi gadījumi, kuros faktiskā kontrole pār kapitālsabiedrību izpaužas atšķirīgi.

Piemērs Nr.1: vairāki dalībnieki (akcionāri) ir vienojušies par balsstiesību izlietošanas kārtību, tai skaitā, bet ne tikai:

vienojoties, ka kāds no dalībniekiem (akcionāriem) vienmēr balsos tieši tāpat kā cits dalībnieks (akcionārs);
vienojoties, ka dalībnieks (akcionārs) ar lielu daļu vai akciju īpatsvaru nepiedalīsies sapulcēs, ļaujot dalībniekam (akcionāram) ar mazāku īpatsvaru faktiski pieņemt lēmumus;
vienojoties par tiesībām vienpersoniski iecelt vairākumu no padomes vai valdes locekļiem, u.tml.

Piemērs Nr.2: Var pastāvēt arī situācija, kad vienai fiziskajai personai tieši vai netieši pieder daļas (akcijas) mazāk nekā 25 % apmērā, taču pārējo dalībnieku (akcionāru) procentuālais daļu (akciju) īpatsvars ir tik mazs, un minētie dalībnieki (akcionāri) faktiski neapmeklē dalībnieku (akcionāru) sapulces, ka konstatējams, ka fiziskā persona ar vislielāko daļu (akciju) procentuālo īpatsvaru faktiski kontrolē kapitālsabiedrību.

Piemērs Nr.3: Kontrole kapitālsabiedrībā konstatējama arī gadījumos, kad vairāki dalībnieki (akcionāri) ir juridiskās personas, kuras savukārt kontrolē viena un tā pati fiziskā persona. Šādā situācijā minētā fiziskā persona var tikt atzīta par PLG, ņemot vērā tās faktisko spēju izmantot balsstiesības vai ietekmēt lēmumu pieņemšanu visās attiecīgajās juridiskajās personās kopumā.

Norādāms, ka nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt visas iespējamās kontroles formas, jo katrs gadījums ir individuāls, un juridiskās personas valdei ir pienākums pārliecināties un noskaidrot, vai kādai fiziskajai personai pastāv reāla kontrole juridiskajā personā.

Papildus jāņem vērā, ja kapitālsabiedrības daļu vai akciju īpašnieks ir juridiskais veidojums (piemēram, Latvijas Republikā neatzīts tiesību subjekta veids – trasts), PLG noskaidrošanai piemērojama Likuma 1. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktā PLG definīcija. Atbilstoši minētajai normai PLG ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

Norādāms, ka juridiskā persona ir juridiska fikcija, aiz kuras katrā gadījumā atrodas fiziskas personas, kuras to organizē, vada vai kontrolē, līdz ar to nav iespējama situācija, kurā PLG nepastāv – var tikai nebūt iespējams to noskaidrot atbilstoši Likumā noteiktajai definīcijai. Līdz ar to Likums neparedz reģistrēt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros informāciju par to, ka kādai juridiskajai personai PLG.

Gadījumos, kuros kapitālsabiedrība ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG atbilstoši definīcijai, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka kapitālsabiedrībai ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, kuros juridiskas personas PLG noskaidrot nav iespējams, saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu Likuma 3. pantā noteiktie subjekti (piemēram, kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti notāri u.c.) par juridiskās personas PLG var uzskatīt personu, kura šajā juridiskajā personā ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu. Attiecīgi, gadījumos, kuros Uzņēmumu reģistrā būs reģistrēta informācija, ka juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams, juridiskajai personai, aizpildot klientu izpētes anketas (piemēram, kredītiestādē), kā PLG būs jānorāda viens, vairāki vai visi valdes locekļi, ņemot vērā attiecīgā Likuma subjekta vērtējumu par būtiskajiem apstākļiem.

Norādāms, ka, ja kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks vai akcionārs būs juridiskā persona, kurā PLG noskaidrot nav iespējams, pašā kapitālsabiedrībā PLG noskaidrot, galvenokārt, tomēr ir iespējams. Proti, ja vien nepastāv īpaši iekšējie nosacījumi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, attiecīgā dalībnieka (akcionāra) pārstāvēttiesīgās personas kontrolē lēmumu pieņemšanu attiecīgajā kapitālsabiedrībā, un līdz ar to būtu uzskatāmas par attiecīgās kapitālsabiedrības PLG.

Saskaņā ar Likuma 18.²panta sesto daļu, ja kapitālsabiedrības gala subjekta – akciju sabiedrības akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kontrole pār sabiedrību izriet tikai no akcionāra statusa, sabiedrībai nav pienākuma iesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par PLG, ja attiecīgā informācija par akcionāriem jau ir pieejama regulētā tirgus noteiktajā kārtībā. Minētais izņēmums nav piemērojams situācijām, kad PLG nav iespējams identificēt citu objektīvu iemeslu dēļ, – tas attiecināms tikai uz gadījumiem, kad informācija par akcionāriem ir publiski pieejama atbilstoši normatīvajiem aktiem par regulēto tirgu. Vienlaikus Likumā paredzētais izņēmums ir piemērojams tikai gadījumos, kad kontrole pār juridisko personu ir izskaidrojama vienīgi ar dalību regulētajā tirgū kotētā sabiedrībā un nepastāv citi kontroles īstenošanas mehānismi vai citas juridiskās personas ar kuru starpniecību tad PLG īsteno kontroli. Proti, kontrole pār juridisko personu izriet no fiziskas personas kā akcionāra statusa regulētajā tirgū kotētā sabiedrībā. Savukārt gadījumā, ja kontrole tiek īstenota ar juridiskas personas un/ vai juridiskā veidojuma starpniecību, izņēmuma piemērošanas priekšnoteikumi nav izpildīti.

PLG noskaidrošana

Atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par kapitālsabiedrības PLG ir pienākums paziņot par šo faktu kapitālsabiedrībai. Tāpat kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem, ja tie rīkojas citas personas vārdā, ir pienākums to atklāt kapitālsabiedrības valdei. Kapitālsabiedrības valdei ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot, vai kapitālsabiedrībai ir PLG, kā arī pārbaudīt, vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par PLG ir patiesa un atbilstoša faktiskajiem apstākļiem.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu kapitālsabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai.

Norādāms, ka atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par kapitālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) vai valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā obligāti jānorāda informāciju par kapitālsabiedrības PLG atbilstoši Likuma 18.² panta prasībām.

Ievērojot minēto:

jaunas kapitālsabiedrības reģistrācijas gadījumā pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par PLG;
iesniedzot pieteikumu par izmaiņām kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sastāvā vai valdes sastāvā, pieteikumā obligāti iekļaujama informācija par PLG;
kapitālsabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums par informācijas par PLG reģistrāciju vai attiecīgo izmaiņu reģistrāciju.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas kapitālsabiedrībā, noteiktas Likuma 18.¹panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.²panta pirmajai daļai šī pati informācija iesniedzama arī Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, kapitālsabiedrība iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus;
dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informācija par PLG (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums) obligāti jāglabā arī pašai juridiskajai personai.

Par kapitālsabiedrību PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

vārds;
uzvārds;
personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
valstspiederība (valstspiederības);
pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār kapitālsabiedrību:
1. caur statusu juridiskajā personā (ja PLG ir tiešais īpašnieks vai tiešā veidā kontrolē juridisko personu):
  1. kā dalībnieks;
  2. kā akcionārs;
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG ir netiešais īpašnieks vai netiešā veidā kontrolē kapitālsabiedrību):
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
  2. uz īpašumtiesību pamata (piemēram, ja PLG ir kapitālsabiedrības dalībnieka vai akcionāra – juridiskās personas īpašnieks);
  3. uz darījuma attiecību pamata;
  4. caur juridisko veidojumu kā dibinātājs;
  5. caur juridisko veidojumu kā pilnvarnieks (pārvaldnieks);
  6. caur juridisko veidojumu kā pārvaldītājs (ja tāds ir);
  7. caur juridisko veidojumu kā labuma guvējs vai to kategorija;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole kapitālsabiedrībā):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Norādāms, ka Likuma 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktais vairāk nekā 25 % slieksnis, ja daļas pieder fiziskai personai, ir minimālais slieksnis no kura pat PLG konstatācija ir obligāta, proti, pastāvot fiziskas personas līdzdalībai šādā apmērā, nevar pastāvēt iebildumi, ka PLG nav iespējams konstatēt vai, ka attiecīgā persona nebūtu PLG. Izņēmums iespējams vienīgi gadījumos, kad attiecīgo fizisko personu kontrolē cita persona vai pastāv cita veida kontrole (piemēram, vienošanās par kontroles sadali) starp dalībniekiem (akcionāriem). Ievērojot minēto, gadījumos, kuros kapitālsabiedrībā vairāki dalībnieki (akcionāri) atbilst iepriekš minētajai PLG definīcijai, nav iespējama situācija, kurā tikai viens no dalībniekiem (akcionāriem) īsteno kontroli kapitālsabiedrībā caur statusu juridiskajā personā – kā dalībnieks vai kā akcionārs. Šādās situācijās jāpastāv arī citam kontroles īstenošanas veidam, kas jānorāda pieteikumā PLG reģistrācijai, tai skaitā norādot informāciju par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu - ja kapitālsabiedrība ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka kapitālsabiedrībai ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu. Šādā gadījumā komercreģistrā tiks reģistrēts, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas ietvaros/ Uzņēmumu reģistrs maina praksi attiecībā uz patieso labuma guvēju reģistrāciju. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/jaunums/uznemumu-registrs-maina-praksi-attieciba-uz-patieso-labuma-guveju-registraciju
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2026. gada 18. jūnija lēmums Nr. 1-5n/85. Pieejams: https://lemumi.ur.gov.lv/lv/2026/2026-gada-galvena-valsts-notara-lemums-nr-1-5n-85

Ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā tiek reģistrētas arī publiskas personas kapitālsabiedrības (valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības) - kapitālsabiedrības, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai, norādāms sekojošais.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1. un 2. apakšpunktu publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem, savukārt atvasināta publiska persona — pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu un tai var būt sava manta.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā publiskas personas definīciju, patieso labuma guvēju (turpmāk – PLG) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās noskaidrot nav iespējams, ja kapitālsabiedrība darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Publiska persona nav privāta fiziska persona, un tai nav iespējams piedēvēt fiziskas personas kontroli, kas būtu nepieciešama PLG definīcijas piemērošanai.

Tādējādi, ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai PLG nav iespējams noskaidrot, pieteikumā par PLG reģistrāciju ir jāapliecina, ka PLG noskaidrošana nav iespējama, norādot pamatojumu, kā arī uzņemoties atbildību par sniegto ziņu patiesumu.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs (turpmāk – PLG) ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 % kritērijs, pēc analoģijas, būtiskas līdzdalības apmēra noskaidrošanai var tik piemērots arī attiecībā uz citām juridiskajām personām, ne tikai kapitālsabiedrībām.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem.

Kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipi noteikti Kooperatīvo sabiedrību likuma 3. pantā. Atbilstoši minētajai normai kooperatīvās sabiedrības darbību vada tās biedri, aktīvi un demokrātiski piedaloties sabiedrības pārvaldīšanā un katram kooperatīvās sabiedrības biedram biedru kopsapulcē ir viena balss. Kooperatīvās sabiedrības kapitālu veido un kontrolē, kā arī iegūto peļņu sadala tās biedri. Ievērojot minēto, kā arī piemērojot iepriekš minēto līdzdalības slieksni pēc analoģijas, kooperatīvajās sabiedrībās, kurās ir 2-3 biedri – fiziskas personas, šīs fiziskās personas būtu uzskatāmas par PLG. Ja minētie biedri rīkojas, īstenojot kontroli kooperatīvajā sabiedrībā citas personas vārdā, kā PLG norādāma attiecīgā fiziskā persona, kuras vārdā biedrs rīkojas. Ja kooperatīvajā sabiedrībā ir 2-3 biedri – juridiskās personas, par PLG būtu uzskatāmas tās fiziskās personas, kuras, izmantojot attiecīgo juridisko personu starpniecību, netiešas līdzdalības veidā kontrolē kooperatīvo sabiedrību.

Piemērs Nr.1: Vairāki biedri ir vienojušies par lēmumu pieņemšanas kārtību, tai skaitā, bet ne tikai:

vienojoties, ka kāds no biedriem vienmēr lēmumus pieņems tieši tāpat kā cits biedrs;
vienojoties, ka kādi no biedriem atturas no lēmumu pieņemšanas, lai ļautu citam biedram pieņemt lēmumus;
vienojoties, ka kādam biedram ir tiesības vienpersoniski liegt citiem biedriem pārstāvības tiesības u.tml.

Piemērs Nr.2: Tāpat kontrole kooperatīvajā sabiedrībā konstatējama arī gadījumos, kuros biedri ir juridiskās personas, kuras kontrolē viena un tā pati fiziskā persona.

Pārējos gadījumos vērtējams, vai pastāv fiziskās personas, kas atbilstoši Likuma 1. panta 5. punkta a) apakšpunktam īsteno kontroli pār attiecīgo kooperatīvo sabiedrību. Norādāms, ka nav iespējams izsmeļoši aprakstīt visas iespējamās situācijas, jo katrs gadījums ir individuāls, un juridiskās personas valdei ir pienākums noskaidrot, vai kādai fiziskajai personai pastāv reāla kontrole attiecīgajā juridiskajā personā.

Papildus, jāņem vērā, ja kooperatīvās sabiedrības biedra – juridiskās personas īpašnieks ir juridiskais veidojums (piemēram, Latvijas Republikā neatzīts tiesību subjekta veids – trasts), PLG noskaidrošanai piemērojama Likuma 1. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktā PLG definīcija. Atbilstoši minētajai normai PLG ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

PLG noskaidrošana

Atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par kooperatīvās sabiedrības PLG ir pienākums paziņot par šo faktu kooperatīvajai sabiedrībai. Tāpat kooperatīvās sabiedrības biedriem, ja tie rīkojas citas personas vārdā, ir pienākums to atklāt kooperatīvās sabiedrības valdei. Kooperatīvās sabiedrības valdei ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot, vai kooperatīvajai sabiedrībai ir PLG, kā arī pārbaudīt, vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par PLG ir patiesa un atbilstoša faktiskajiem apstākļiem.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu kooperatīvajai sabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai.

Norādāms, ka atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par kooperatīvās sabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā obligāti norāda informāciju par kooperatīvās sabiedrības PLG atbilstoši 18.² panta prasībām.

Ievērojot minēto:

jaunas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par PLG;
iesniedzot pieteikumu par izmaiņām kooperatīvās sabiedrības valdes sastāvā, pieteikumā obligāti iekļaujama informācija par PLG;
kooperatīvajai sabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums par informācijas par PLG reģistrāciju vai attiecīgo izmaiņu reģistrāciju.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas kooperatīvajā sabiedrībā noteiktas Likuma 18.¹panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.²panta pirmajai daļai šī pati informācija iesniedzama arī Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, kooperatīvā sabiedrība iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus.;
dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Par kooperatīvo sabiedrību PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

vārds;
uzvārds;
personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
valstspiederība (valstspiederības);
pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār kooperatīvo sabiedrību:
1. caur statusu juridiskajā personā (ja PLG ir tiešais īpašnieks vai tiešā veidā kontrolē juridisko personu):
  1. kā kooperatīvās sabiedrības biedrs;
  2. kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis;
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG ir netiešais īpašnieks vai netiešā veidā kontrolē kooperatīvo sabiedrību):
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
  2. uz īpašumtiesību pamata (piemēram, ja kooperatīvās sabiedrības PLG ir biedra – juridiskās personas īpašnieks);
  3. uz darījuma attiecību pamata;
  4. caur juridisko veidojumu kā dibinātājs;
  5. caur juridisko veidojumu kā pilnvarnieks (pārvaldnieks);
  6. caur juridisko veidojumu kā pārvaldītājs (ja tāds ir);
  7. caur juridisko veidojumu kā labuma guvējs vai to kategorija;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole kooperatīvajā sabiedrībā):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu – ja kooperatīvā sabiedrība ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka kooperatīvajai sabiedrībai ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu. Šādā gadījumā komercreģistrā tiks reģistrēts, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs (turpmāk – PLG) ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 % kritērijs pēc analoģijas, būtiskas līdzdalības apmēra noskaidrošanai var tik piemērots arī attiecībā uz citām juridiskajām personām, ne tikai kapitālsabiedrībām.

Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) 2023. gada martā izdotajās vadlīnijās “Juridisko personu patiesie labuma guvēji” PLG tiek skaidrots kā fiziskā persona, kurai “galarezultātā” pieder vai tā kontrolē “klientu”, un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Definīcija ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. “Galarezultātā pieder vai kontrolē” un “īsteno galīgo kontroli” attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai citiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. PLG definīcijas būtiska iezīme ir tā, ka tā pārsniedz formālās īpašumtiesības un likumisko kontroli. FATF uzsvars ir uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona un kura izmanto tās augstākās vadības pilnvaras vai aktīvus, kā arī uz fizisko personu, kura faktiski īsteno kontroli, neatkarīgi no oficiālā amata.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem.

Zemnieka saimniecību un zvejnieka saimniecību darbības pamatprincipi noteikti likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” II nodaļā. Atbilstoši minētajām normām, individuālajos uzņēmumos, kā arī zemnieka un zvejnieka saimniecībās PLG gandrīz vienmēr būs to īpašnieki. Izņēmums, kad PLG varētu būt cita persona, būtu, ja īpašnieku faktiski kontrolētu cita fiziska persona, proti, īpašnieks uzņēmumu kontrolētu citas fiziskas personas labā.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu juridiskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai.

Ievērojot minēto:

jauna individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par PLG;
individuālajam uzņēmumam vai zemnieka vai zvejnieka saimniecībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums par informācijas par PLG reģistrāciju vai attiecīgo izmaiņu reģistrāciju.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas juridiskajā personā noteiktas Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.² panta pirmajai daļai šī pati informācija iesniedzama arī Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecība, iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus.

Par individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

vārds;
uzvārds;
personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
valstspiederība (valstspiederības);
pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār uzņēmumu:
1. caur statusu juridiskajā personā (ja PLG ir tiešais īpašnieks vai tiešā veidā kontrolē juridisko personu):
  1. kā īpašnieks;
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG netiešā veidā kontrolē uzņēmuma īpašnieku):
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
  2. uz īpašumtiesību pamata;
  3. uz darījuma attiecību pamata;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole uzņēmumā):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads).

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs (turpmāk – PLG) ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 %kritērijs pēc analoģijas, būtiskas līdzdalības apmēra noskaidrošanai var tik piemērots arī attiecībā uz citām juridiskajām personām, ne tikai kapitālsabiedrībām.

Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji noslēgtu līgumu, dominējošas ietekmes izmantošanu (piemēram, kāda biedrības biedra vai valdes locekļa dominējošo ietekmi biedrībā), biedrības finansēšanu, radnieciskām saitēm, citu līgumsaistību izmantošanu, kas nodrošina būtisku faktisku ietekmi. Tāpat biedrības biedri var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu netiešo kontroli caur citu personu, tostarp, slēdzot oficiālus vai neoficiālus līgumus, kuri koordinē balsstiesību izmantošanu vai lēmumu pieņemšanu, izmantojot savas pilnvaras iecelt biedrībā augstāko vadību, tādējādi iegūstot izšķirošu ietekmi pār biedrības pārvaldību.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem. Kā arī norādāms, ka juridiskā persona ir juridiska fikcija, aiz kuras katrā gadījumā atrodas fiziskas personas, kuras to organizē, vada vai kontrolē, līdz ar to nav iespējama situācija, kurā PLG nav – var tikai nebūt iespējams to noskaidrot atbilstoši Likumā noteiktajai definīcijai. Līdz ar to nevar būt situācija un Likums arī neparedz reģistrēt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros informāciju par to, ka kādai juridiskajai personai PLG nav.

Gadījumā, ja biedrības biedri īsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, šāds biedrs nav uzskatāms par PLG. Gadījums, kurā biedrības biedri neīsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri, var būt, piemēram, situācijā, kad biedrības biedri darbojas cita mērķa sasniegšanai, nevis biedrības statūtos noteiktā mērķa īstenošanai. Jāņem vērā, ka biedrības mērķis tiek noteikts biedrības statūtos, tas ir ierobežots ar atbilstību Satversmei, likumiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un var būt vērsts kā uz sabiedrisko labumu (public benefit), tā biedru interesēm. Norādāms, ka, lai biedrības mērķis būtu vērsts uz sabiedrības kopējo labumu, biedrībai nav obligāti jābūt reģistrētai kā sabiedriskā labuma organizācijai.

Gadījumos, kuros biedrības biedri darbojas savu atsevišķo mērķu sasniegšanai, jāvērtē arī biedru skaits. Ievērojot minēto, biedrību gadījumā, ja biedri īsteno savas tiesības tikai kā attiecīgās juridiskās personas biedri un biedrības mērķis ir vērsts uz sabiedrisko labumu, vai arī biedrības mērķis ir vērsts uz biedru interesēm, bet biedru skaits ir liels, – PLG noskaidrot nebūs iespējams, ja vien attiecīgo juridisko personu faktiski, atbilstoši PLG definīcijai, nekontrolē konkrētas fiziskas personas.

Piemērs Nr.1: Ja biedrības mērķi aptver plašu personu loku, PLG konkrētajā gadījumā noskaidrot nebūs iespējams, ja vien biedrību faktiski, atbilstoši PLG definīcijai, nekontrolē konkrētas fiziskas personas. Šajā gadījumā biedrības biedru skaitam nav nozīmes;

Piemērs Nr.2: Ja biedrības mērķi ir vērsti uz tās biedru interesēm, bet biedru skaits ir liels – PLG konkrētajā gadījumā noskaidrot nebūs iespējams, ja vien biedrību faktiski, atbilstoši PLG definīcijai, nekontrolē konkrētas fiziskās personas;

Piemērs Nr.3: Ja biedrības mērķi ir vērsti uz tās biedru interesēm un biedru skaits ir neliels (līdz 4 biedriem) – kā biedrības PLG piesakāmi biedri, ja vien biedrību faktiski, atbilstoši PLG definīcijai, nekontrolē citas konkrētas fiziskās personas.

Sekojoši, noskaidrojot biedrību PLG, būtiska nozīme ir biedrības mērķim – vai biedrības darbības ir vērstas uz sabiedrības kopējo labumu vai savu biedru interesēm, kā arī aktīvajam biedru skaitam biedrībā.

Pēc analoģijas, ņemot vērā attiecīgo juridisko personu normatīvajā regulējumā noteiktās politisko partiju un arodbiedrību definīcijas, kā arī izvirzītās prasības mērķiem un biedru skaitam, līdzīga situācija attiecināma arī uz šīm juridiskajām personām. Ievērojot minēto, biedrību, arodbiedrību un politisko partiju gadījumā, ja to biedri īsteno savas tiesības tikai kā minēto juridisko personu biedri, PLG noskaidrot nebūs iespējams, ja vien attiecīgo juridisko personu faktiski, atbilstoši PLG definīcijai, nekontrolē konkrētas fiziskas personas, piemēram, izpildinstitūcijas locekļi.

Piemēram, situācijās, kurās biedrības biedri vairs aktīvi nerealizē savas biedru tiesības un pēc būtības biedrību vada tikai izpildinstitūcijas locekļi, visi lēmumi tiek pieņemti un visi darījumi tiek veikti kādas vienas (vai vairāku) konkrētu personu interesēs un labā, nevis, ņemot vērā biedrības mērķi un tajā apvienojušos biedru intereses. Šīs personas var būt gan biedrības biedri vai biedrības izpildinstitūciju locekļi (tiešā kontrole), gan arī tādas personas, kuras nav ne biedrības dibinātāji, ne biedri, ne izpildinstitūciju locekļi (netiešā kontrole). Tāpat kontrole var tikt prezumēta, pat ja tā netiek faktiski veikta, bet, piemēram, viena persona izmanto un gūst labumu no biedrības finanšu aktīviem.

Ievērojot minēto, katrā juridiskajā personā situācija ir vērtējama individuāli, proti, vai atbilstoši faktiskajai situācijai pastāv fiziskā persona, kura kontrolē attiecīgo juridisko personu. Vairumā biedrību, arodbiedrību un politisko partiju PLG gan nebūs iespējams noskaidrot.

Ja biedrība, arodbiedrība, politiskā partija ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG atbilstoši definīcijai, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka biedrībai, arodbiedrībai, politiskajai partijai ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu.

PLG noskaidrošana

Tāpat kā citās juridiskajās personās, arī biedrībās, arodbiedrībās, politiskajās partijās, atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par biedrības, arodbiedrības, politiskās partijas PLG, ir pienākums paziņot par šo faktu attiecīgajai juridiskajai personai. Biedrības, arodbiedrības, politiskās partijas vadībai ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam noskaidrot vai tai ir PLG, kā arī vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par PLG ir patiesa.

Termiņi

Norādāms, ka atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par biedrības, arodbiedrības, politiskās partijas reģistrāciju (dibināšanu), pieteikumā norāda informāciju par tās PLG atbilstoši 18.² panta prasībām.

Ievērojot minēto:

jaunas biedrības, arodbiedrības, politiskās partijas reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par PLG;
iesniedzot pieteikumu par biedrības, arodbiedrības, politiskās partijas izmaiņām valdes sastāvā, pieteikumā obligāti iekļaujama informācija par PLG;
biedrībai, arodbiedrībai, politiskajai partijai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums par informācijas par PLG reģistrāciju vai attiecīgo izmaiņu reģistrāciju.

Iesniedzamās ziņas

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, biedrība, arodbiedrība, politiskā partija iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus;
dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Par biedrības, arodbiedrības, politiskās partijas PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

vārds;
uzvārds;
personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
valstspiederība (valstspiederības);
pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu:
1. caur statusu juridiskajā personā:
  1. kā biedrs;
  2. kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis;
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG netiešā veidā kontrolē dibinātāju, izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvjus):
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
  2. uz īpašumtiesību pamata;
  3. uz darījuma attiecību pamata;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu - ja biedrība, arodbiedrība, politiskā partija ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka tai ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu. Šādā gadījumā attiecīgajā reģistrā tiks reģistrēts, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likuma) 1. panta pirmās daļas 5. punktā patiesā labuma guvēja (turpmāk – PLG) definīcija tika noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – AMLD IV) 3. panta 6. punktu. Proti, minētā punkta a) apakšpunktā uzskaitīti kritēriji, kas jāņem vērā, identificējot PLG korporatīvajās vienībās – juridiskajās personās, kuru īpašumtiesību struktūrā var piemērot matemātisku aprēķinu, lai konstatētu kontroles aspektu, kas izriet no līdzdalības sliekšņa.

Savukārt b) un c) apakšpunktos noteikti PLG identificējošie kritēriji trastos un citās juridiskās vienībās tādās kā fondi, un juridiskajos veidojumos, kas ir līdzīgi trastiem. Proti, šajos tiesību subjektos (vienībās) struktūrai matemātisks aprēķins nav aktuāls, un par “faktisko īpašnieku” AMLD IV izpratnē uzskatāma fiziskā(-ās) persona(-as), kura(-as) ieņem amatu(- us), kas ir līdzvērtīgs(-i) vai līdzīgs(- i) b) punktā minētajiem t.i., dibinātājs, pilnvarotais (-ie), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvēji vai to grupa, vai jebkura cita fiziskā persona, kas faktiski īsteno kontroli pār citām juridiskajām vienībām tādām kā fondi, un juridiskajiem veidojumiem, kas ir līdzīgi trastiem, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus.

Latvijas Republikas tiesību sistēma neatzīst trastus vai tiem pielīdzināmus juridiskos veidojumus, līdz ar to juridiski Latvijas Republikā nav reģistrēts neviens trasts. Tomēr, Latvijas Republikā tiek atzīti un reģistrēti nodibinājumi, tajā skaitā fondi, kuru raksturīgās pazīmes to uzbūvē un darbības principos ir līdzvērtīgas juridisko veidojumu, tajā skaitā trastu, pazīmēm.

Viens no būtiskākajiem juridiskā veidojuma pamatprincipiem ir mantas šķirtība jeb aktīvi, kas veido atsevišķu mantas kopību. Līdzīgs noteikums ir iekļauts arī Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otrajā daļā, proti, nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Savukārt minētā likuma 86. panta trešajā daļā noteikts, ka personas, kuras piešķīrušas mantu nodibinājumam pēc tā ierakstīšanas reģistrā, nav uzskatāmas par dibinātājiem. Biedrību un nodibinājumu likums nenosaka, ka dibinātājiem ir pienākums iemaksāt nodibinājuma pamatkapitālā kādu naudas summu vai ieguldīt citu mantisku vērtību. Līdz ar to termins „mantas kopums” saprotams kā forma, kurā nodibinājuma darbības laikā tiek iemaksāti finanšu līdzekļi no dažādiem avotiem. Arī juridiskā veidojuma, tajā skaitā trasta, struktūrā ir noteikta īpašnieku šķirtība. Līdzīgi kā juridiskais veidojums, tajā skaitā trasts, arī nodibinājums ir slēgta organizācija, kurā nevar iestāties, tai nav biedru – ir tikai dibinātāji un atbalstītāji, tai ir nodalīta manta un viena vai vairākas pārvaldes institūcijas (sarežģīta pārvaldes struktūra) (Biedrību un nodibinājumu likuma 93. pants), kā arī saskaņā ar minētā likuma 91. pantu nodibinājumam var noteikt labuma saņēmēju loku. Kaut arī lielākoties juridiskie veidojumi tiek izveidoti (tie nav reģistrējami publiskos reģistros, lai tos uzskatītu par izveidotiem) nevis reģistrēti, reģistrācijas fakts neietekmē juridiskā veidojuma esamību un tā darbību.

⚖️ Juridiskais veidojums	🏛️ Nodibinājums
💰 Mantas šķirtība	💰 Mantas šķirtība (BNL 2. panta otrā daļa, 86. panta trešā daļa)
👥 Nav biedru (tikai dibinātāji un atbalstītāji)	👥 Nav biedru (tikai dibinātāji un atbalstītāji)
🔒 Slēgta tipa organizācija	🔒 Slēgta tipa organizācija
👤 Pilnvarnieks	👨‍💼 Valde
⚙️ Pārraudzītājs (ja noteikts)	⚙️ Cita pārvaldes institūcija (ja izveidota)
🎯 Labuma guvēji vai to grupa	🎯 Labuma guvēji vai to grupa
🔍 Citas personas, kas var īstenot kontroli	🔍 Citas personas, kas var īstenot kontroli
📜 Izveidots (lielākoties)	✅ Reģistrēts

Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Līdz ar to pārņemot direktīvu normas nacionālajā tiesību sistēmā, dalībvalstis var brīvi, atbilstoši savas nacionālās tiesību sistēmas prasībām, izvēlēties pārņemšanas formu un metodes, vienlaikus nodrošinot, lai direktīvas pārņemšanas rezultātā tiktu sasniegts direktīvas mērķis. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā nodibinājuma, arī fonda un juridiskā veidojuma definīciju un darbības pamatprincipus, secināms, ka nodibinājums, arī fonds, lai arī ir juridiskā persona atbilstoši nacionālajam regulējumam, Likuma regulējuma ietvaros vērtējams atbilstoši tā struktūrai, pazīmēm un būtībai kā juridiskais veidojums, līdz ar to arī tā PLG būtu identificējami atbilstoši AMLD IV noteiktajam. Fakts, ka nacionālajā normatīvajā regulējumā šobrīd nav atsevišķi izdalīti nodibinājumi, arī fondi, kuriem, lai arī ir juridiskās personas statuss, bet kuru faktiskā struktūra atbilst juridiskā veidojuma uzbūves principiem, nav tiesisks pamats, lai to PLG identifikācijai piemērotu juridisko personu definīciju, kas pēc būtības neatbilst nodibinājuma būtībai.

PLG definīcijas mērķis gan saskaņā ar nacionālo regulējumu, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) starptautiskajiem standartiem, ir atklāt tās fiziskās personas, kas galarezultātā faktiski kontrolē juridisko personu vai juridisko veidojumu. Tādēļ PLG definīcija piemērojama ne tikai pēc tiesību subjekta tiesiskā statusa, bet arī pēc tā uzbūves principa un būtības.

Vienlaikus, piemērojot likumā noteikto juridisko veidojumu PLG definīciju nodibinājumu, tai skaitā fondu, PLG identificēšanā, netiek mainīts šo subjektu tiesiskais statuss Latvijā – minētās vienības attiecībās ar trešajām personām ir un paliek juridiskās personas, ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem.

PLG noskaidrošana

Tāpat kā citās juridiskajās personas – nodibinājumos, arī fondos, atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par nodibinājuma, arī fonda, PLG, ir pienākums paziņot par šo faktu nodibinājuma, arī fonda, izpildinstitūcijai. Nodibinājuma, arī fonda vadībai ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam noskaidrot, vai tai ir PLG, kā arī vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par PLG ir patiesa, piemērojot Likuma 1 panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto definīciju, t.i., PLG attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp, kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

Termiņi

Norādāms, ka atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par nodibinājuma, arī fonda, reģistrāciju (dibināšanu) vai izmaiņām vadības institūcijā, pieteikumā obligāti jānorāda informāciju par nodibinājuma, arī fonda PLG atbilstoši Likuma 18.² panta prasībām.

Ievērojot minēto:

jauna nodibinājuma, arī fonda, reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par PLG;
iesniedzot pieteikumu par izmaiņām nodibinājuma, arī fonda, valdes sastāvā, pieteikumā obligāti iekļaujama informācija par PLG vai jāapliecina, ka reģistrētā informācija nav mainījusies;
nodibinājumam, arī fondam, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums par informācijas par PLG reģistrāciju vai attiecīgo izmaiņu reģistrāciju.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas nodibinājumā, arī fondā, noteiktas Likuma 18.¹panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.²panta pirmajai daļai šī pati informācija iesniedzama arī Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, nodibinājums, arī fonds, iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus.

Par nodibinājuma, arī fonda, PLG (tai skaitā dibinātāja, valdes locekļa(-u), citu pārraudzības institūciju (ja tāda izveidota) locekļa (-u), labuma guvēja un citu fizisko personu, kuras īsteno kontroli pār nodibinājumu, arī fondu) jānorāda:

vārds;
uzvārds;
personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
valstspiederība (valstspiederības);
pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu:
1. caur statusu juridiskajā personā:
  1. kā nodibinājuma dibinātājs;
  2. kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis;
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG netiešā veidā kontrolē dibinātāju, izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvjus, vai citu pārvaldības institūciju (ja tāda ir izveidota) pārstāvjus):
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
  2. uz īpašumtiesību pamata;
  3. uz darījuma attiecību pamata;
  4. uz tiesas nolēmuma pamata;
  5. caur juridisko veidojumu kā dibinātājs;
  6. caur juridisko veidojumu kā pilnvarnieks (pārvaldnieks);
  7. caur juridisko veidojumu kā pārraudzītājs (ja tāds ir);
  8. caur juridisko veidojumu kā labuma guvējs vai to kategorija;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole nodibinājumā, arī fondā):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs (turpmāk – PLG) ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu (reliģisko organizāciju gadījumā – reliģisko organizāciju un tās iestādi, ja tai saskaņā Reliģisko organizāciju likumā noteikto ir noteikts juridiskās personas statuss), vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 % kritērijs pēc analoģijas būtiskas līdzdalības apmēra noskaidrošanai var tik piemērots arī attiecībā uz citām juridiskajām personām, ne tikai kapitālsabiedrībām.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem.

Reliģisko organizāciju darbības būtība ir apvienoties vienas reliģiskās organizācijas vai konfesijas ietvaros, lai noteiktā apdzīvotā teritorijā veiktu reliģisko darbību. Reliģiskā darbība ir nodošanās reliģijai vai ticībai, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību. Reliģiskās darbības veikšana neparedz iespēju kādai draudzes amatpersonai būt par organizācijas īpašnieku. Līdz ar to, ņemot vērā reliģisko organizāciju būtību un darbības mērķi, parasti reliģiskajai organizācijai PLG noskaidrot nebūs iespējams, jo faktiski nepastāv fiziskā persona, kurai piederētu reliģiskā organizācija, un nav iespējams noteikt fizisko personu vai personas, kuras to kontrolē, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums kā tas noteikts Likumā ietvertajā PLG definīcijā.

Vienlaikus minētais neizslēdz iespējamību, ka arī attiecībā uz reliģiskajām organizācijām iespējami gadījumi, kad reliģiskajā organizācijā ir saņemta vai iegūta informācija par tās PLG. Līdz ar to šādā gadījumā reliģiskajām organizācijām ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram informāciju par to PLG, Likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, iesniedzot Likumā noteiktās ziņas.

Gadījumos, kuros reliģiskā organizācija vai tās iestāde ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG atbilstoši definīcijai, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, kuros juridiskas personas PLG noskaidrot nav iespējams, saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu Likuma 3. pantā noteiktie subjekti (piemēram, kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti notāri u.c.) par juridiskās personas PLG var uzskatīt personu, kura šajā juridiskajā personā ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu. Attiecīgi, gadījumos, kuros Uzņēmumu reģistrā būs reģistrēta informācija, ka juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams, reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei (ja tai saskaņā Reliģisko organizāciju likumā noteikto ir noteikts juridiskās personas statuss), aizpildot klientu izpētes anketas (piemēram, kredītiestādē), kā PLG būs jānorāda viens, vairāki vai visi vadības locekļi (amatpersonas), ņemot vērā attiecīgā Likuma subjekta vērtējumu par būtiskajiem apstākļiem.

PLG noskaidrošana

Tāpat kā citās juridiskajās personās, arī reliģiskajās organizācijās un to iestādēs atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes PLG, ir pienākums paziņot par šo faktu reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei. Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes vadībai ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot, vai tai ir PLG, kā arī, vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par PLG ir patiesa.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu juridiskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai.

Vienlaikus atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrāciju (dibināšanu), vai izmaiņām vadības institūcijas vai amatpersonu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par tās PLG atbilstoši 18.² panta prasībām.

Ievērojot minēto:

jaunas reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par PLG;
reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei, piesakot izmaiņas vadības institūcijas vai amatpersonu sastāvā, pieteikumā obligāti jānorāda arī informācija par PLG vai jāapliecina, ka reģistrētā informācija nav mainījusies;
reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums par informācijas par PLG reģistrāciju vai attiecīgo izmaiņu reģistrāciju.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas juridiskajā personā, noteiktas Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.² panta pirmajai daļai šī pati informācija iesniedzama arī Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, reliģiskā organizācija vai tās iestāde iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus;
dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informācija par PLG (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojumu) obligāti jāglabā arī pašai juridiskajai personai.

Par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas šādas ziņas:

vārds;
uzvārds;
personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
valstspiederība (valstspiederības);
pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār reliģisko organizāciju vai tās iestādi:
1. caur statusu juridiskajā personā (ja PLG ir vadības institūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi):
  1. kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis;
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG netiešā veidā kontrolē vadības institūcijas locekli, kurš ir tiesīgs pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi):
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
  2. uz darījuma attiecību pamata;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem, kādā tiek īstenota kontrole):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu - ja reliģiskā organizācija vai tās iestāde ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu. Šādā gadījumā reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā tiks reģistrēts, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

2026. gada 5. janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuru mērķis ir risināt pastāvošās problēmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas jomā un stiprināt dzīvokļu īpašnieku kopību (turpmāk – Kopība) kā pilnvērtīga tiesību subjekta iespējas piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā, tostarp nodrošinot Kopībām iespēju saņemt kredītiestāžu izsniegtus aizdevumus. Vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos arī uz Kopību attiecināms pienākums atklāt tās patiesos labuma guvējus (turpmāk – PLG).

Kopības pienākums atklāt savus PLG iestājas brīdī, kad Kopība vēlas stāties civiltiesiskajās attiecībās ar trešajām personām. Informācijai par PLG jābūt reģistrētai (ja netiek piemērota PLG prezumpcija) pirms darījuma attiecību nodibināšanas. Kopība attiecībā uz pienākumu noskaidrot un atklāt PLG ir pielīdzināma juridiskai personai. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu PLG ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

PLG noskaidrošana

PLG tiek atklāti pēc “īpašumtiesību” analoģijas – dzīvojamās mājās ar mazāk nekā četriem dzīvokļiem par PLG tiek uzskatīti īpašnieki, kuriem pieder vairāk nekā 25 % no dzīvojamajā mājā ietilpstošajiem dzīvokļu īpašumiem. Tas attiecināms arī uz situācijām, kad kontrole pastāv uz cita tiesiska pamata, piemēram, ja persona rīkojas vairāk nekā 25 % dzīvokļu īpašnieku vārdā, bet šāda ietekme neizriet no atsevišķiem balsojumiem kopsapulcē. Vienlaikus jāuzsver, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju dzīvokļu skaits un īpašnieku īpatsvars nozīmē, ka PLG noteikšana, balstoties uz procentuālo slieksni, praksē ir iespējama tikai atsevišķos gadījumos.

Attiecībās ar pārvaldnieku Kopību pārstāv tās pilnvarotā persona, un šāds statuss pats par sevi nerada PLG statusu. Tomēr pilnvarotā persona var tikt uzskatīta par Kopības PLG situācijā, ja Kopībai nav reģistrēta pārvaldnieka, neviens no īpašniekiem nesasniedz vairāk nekā 25 % līdzdalību, nav identificējama arī cita fiziskā persona, kuru varētu uzskatīt par Kopības PLG, un Kopība pilnvarotajai personai ir piešķīrusi plašu pilnvarojumu tās pārstāvībai attiecībās ar trešajām personām.

Prezumpcija par PLG – pārvaldnieku

Kopības PLG atklāšanas jautājumā ir pieļaujama atkāpe no ierastās kārtības. Pirmkārt, Kopībai ir raksturīga sadrumstalota īpašumtiesību struktūra, kas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu Kopības PLG, balstoties uz dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašumu skaitu, nav iespējams noteikt. Otrkārt, jāņem vērā pārvaldnieka būtiskā loma dzīvojamo māju apsaimniekošanā un Kopības pārstāvībā attiecībās ar trešajām personām. Tā kā Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrā jau tiek reģistrētas ziņas par dzīvojamās mājas pārvaldnieku un šī informācija ir brīvi un nepastarpināti pieejama ikvienam, nav nepieciešams to dublēt Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā gadījumos, kad par Kopības PLG uzskatāms pārvaldnieks.

Proti, ja dzīvojamo māju pārvalda un Kopību attiecībās ar trešajām personām pārstāv pārvaldnieks, un, ievērojot Likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta “a) apakšpunktu, PLG nav iespējams noskaidrot, informācija Uzņēmumu reģistrā netiek reģistrēta. Šādā gadījumā jebkura trešā persona, tostarp Likuma subjekti (kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži u.c. subjekti), pamatojoties uz minētā likuma 18. panta septīto daļu kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma 15.⁵ panta piekto un sesto daļu, par PLG uzskata pārvaldnieku, ja tas ir fiziska persona, vai pārvaldnieka izpildinstitūciju, ja pārvaldnieks ir juridiska persona.

Gadījumos, kad PLG ir pārvaldnieks (tiek piemērota prezumpcija), Likuma subjekts vai cita persona datus iegūst no Būvniecības informācijas sistēmas, nevis Uzņēmumu reģistra. Uzņēmumu reģistrā PLG dati tiek atklāti tikai tad, kad PLG nav nosakāms, piemērojot prezumpciju (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.⁵panta sestā daļa).

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu Kopībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai.

Norādāms, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.⁵ panta trešajai daļai Kopība noskaidro un atklāj tās PLG Likuma 18.¹ un 18.² noteiktajā kārtībā.

Ievērojot minēto:

Kopība pirms civiltiesisko attiecību nodibināšanas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai, ja vien uz to nav attiecināma prezumpcija par PLG – pārvaldnieku;
Kopībai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā, aktualizēt PLG informāciju gadījumā, ja prezumpcija vairs nav piemērojama vai mainījusies Kopības struktūra.

Pārejas noteikumi:

Kopības, kas izveidotas līdz 2026. gada 5. janvārim:

Būvniecības valsts kontroles birojs līdz 2026. gada 1. aprīlim reģistrēs Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrā;
ja uz Kopību nav attiecināma prezumpcija par PLG – pārvaldnieku, tad PLG informācija Uzņēmumu reģistrā iesniedzama līdz 2026. gada 1. oktobrim.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas Kopībā, noteiktas Likuma 18.¹panta ceturtajā daļā. Ņemot vērā, ka informācija par Kopības PLG tiek reģistrēta juridisko veidojumu PLG reģistrā, papildus iesniedzamas ziņas atbilstoši Likuma 18.⁶panta trešajai daļai.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, Kopība iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus.

Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informācija par PLG (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums) obligāti jāglabā arī pašai Kopībai.

Par Kopību un tās PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

Kopības nosaukums;
Uzņēmumu reģistra piešķirtais identifikators;
saziņas adrese;
valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem Kopība ir izveidota;
PLG identificējošā informācija:
1. vārds;
2. uzvārds;
3. personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
4. valstspiederība (valstspiederības);
5. pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār Kopību:
1. caur statusu dzīvokļu īpašnieku Kopībā:
  1. kā dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašuma īpašnieks;
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē:
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole Kopībā):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskās personas

PLG noskaidrošana

Lai nodrošinātu caurskatāmību, kā arī uzlabotu starptautisko sankciju ievērošanu, Zemesgrāmatu likumā noteikts, ka, nostiprinot tiesības uz nekustamo īpašumu Latvijā, ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu tiesību subjektiem obligāti būs jābūt atklātiem to PLG.

Ja nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā lūgs juridiskā persona, kas nav reģistrēta Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tad pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā minētajiem subjektiem būs pienākums atklāt to PLG Uzņēmumu reģistrā (Zemesgrāmatu likuma 61.² pants).

Termiņi

Sākotnējā informācija par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskās personas PLG iesniedzama pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 61.² pants). Savukārt izmaiņas informācijā par PLG, tai skaitā par PLG statusa izbeigšanos, iesniedzamas Likumā noteiktajā kārtībā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas (Likuma 18.²panta pirmā daļa).

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas juridiskajā personā, noteiktas Likuma 18.¹panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.²panta pirmajai daļai šī pati informācija iesniedzama arī Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, juridiskā persona iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus;
dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Par ārvalsts juridisko personu PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

vārds;
uzvārds;
personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
valstspiederība (valstspiederības);
pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu:
1. caur statusu juridiskajā personā:
  1. kā dalībnieks;
  2. kā akcionārs;
  3. kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis.
2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG ir netiešais īpašnieks vai netiešā veidā kontrolē juridisko personu):
  1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
  2. uz īpašumtiesību pamata;
  3. caur juridisko veidojumu kā dibinātājs;
  4. caur juridisko veidojumu kā pilnvarnieks (pārvaldnieks);
  5. caur juridisko veidojumu kā pārraudzītājs (ja tāds ir);
  6. caur juridisko veidojumu kā labuma guvējs vai to kategorija);
  7. uz darījuma attiecību pamata;
3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
īstenotās kontroles apjoms;
informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole juridisko personu):
1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu - ja juridiskā persona ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — PLG, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu. Šādā gadījumā juridisko veidojumu PLG reģistrā tiks reģistrēts, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Juridiskie veidojumi

Saskaņā ar Likuma 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu PLG ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp, kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

PLG definīcijas mērķis gan saskaņā ar nacionālo regulējumu, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) starptautiskajiem standartiem, ir atklāt tās fiziskās personas, kas galarezultātā faktiski kontrolē juridisko personu vai juridisko veidojumu, neatkarīgi no īpašumtiesībām, likumiskās kontroles vai oficiālā amata.

PLG noskaidrošana

Atbilstoši Likuma 18.⁴ pantā noteiktajai kārtībai juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) vai persona, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā, glabā un pastāvīgi aktualizē ziņas par juridiskā veidojuma PLG, tai skaitā par šāda veidojuma dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem vai labuma guvēju kategorijām un citām fiziskajām personām, kuras īsteno kontroli pār juridisko veidojumu.

Pilnvarnieka statuss juridiskajā veidojumā ir analogs valdes locekļa amatam juridiskajā personā. Līdz ar to tieši pilnvarniekam vai personai, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā (turpmāk – pilnvarnieks) ir pienākums noskaidrot juridiskā veidojuma PLG, glabāt un pastāvīgi aktualizēt informāciju par tiem.

Informācija par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā veidojuma PLG iesniedzama sekojošos gadījumos:

juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir fiziska persona, kura dzīvesvietas valsts ir Latvija;
juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijā;
juridiskā veidojuma pilnvarniekam nav saiknes ar nevienu Eiropas Savienības dalībvalsti, bet tas juridiskā veidojuma vārdā iesaistās darījuma attiecībās vai iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā.

Ja juridiskā veidojuma PLG ir reģistrēti jau citas dalībvalsts vestā reģistrā, tad pieteikumu Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz (Likuma18.⁵ panta ceturtā daļa).

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.⁴panta otro un ceturto daļu un 18.⁵ pantu juridiskā veidojuma pilnvarniekam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai vai izmaiņu reģistrācijai.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas juridiskajā veidojumā, noteiktas Likuma 18.⁴pantā. Atbilstoši Likuma 18.⁵panta pirmajai daļai šī pati informācija iesniedzama arī Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, juridiskais veidojums iesniedz:

īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
- notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
- ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
- citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus;
dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.⁴ pantā noteikto informācija par PLG (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums) obligāti jāglabā arī pašam juridiskajam veidojumam.

Par ārvalsts juridisko veidojumu un tā PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

nosaukums;
Uzņēmumu reģistra piešķirtais identifikācijas numurs;
saziņas adrese;
valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem juridiskais veidojums ir izveidots;
pilnvarnieka (pārvaldnieka) — fiziskās personas — vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi, un saziņas adrese, bet juridiskajām personām — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
informācija par PLG:
1. vārds;
2. uzvārds;
3. personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
4. valstspiederība (valstspiederības);
5. pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
6. veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko veidojumu:
  1. caur statusu juridiskajā veidojumā:
    1. kā dibinātājs;
    2. kā pilnvarnieks (pārvaldnieks);
    3. kā pārraudzītājs (ja tāds ir);
    4. kā labuma guvējs vai to kategorija;
    5. kā cita fiziskā persona;
  2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē:
    1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
    2. uz īpašumtiesību pamata;
    3. uz darījuma attiecību pamata;
  3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
7. īstenotās kontroles apjoms;
8. informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.6.2. vai 6.6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole juridisko veidojumu):
  1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
  2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

Ja pieteikumā būs norādīts, ka nav iespējams identificēt labuma guvējus, tad pieteikumā jānorāda personu grupu (kategoriju), kuras labā izveidots vai darbojas juridiskais veidojums.

Saskaņā ar Likuma 18.⁵ panta piekto daļu - ja pilnvarnieks (pārvaldnieks) ir izmantojis visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājis, ka nav iespējams noskaidrot nevienu PLG — fizisko personu, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajam veidojumam ir PLG, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu. Šādā gadījumā juridisko veidojumu PLG reģistrā tiks reģistrēts, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

2025. gada 3. decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kas stājās spēkā 2026. gada 1. aprīlī. Savukārt normas, kas paredz tiesību subjekta pienākumu iesniegt un reģistrēt patieso labuma guvēju (turpmāk – PLG) valstspiederības (vairākas) un kontroles apjomu, stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Grozījumu mērķis šajā daļā ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1640) 12. panta prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos, paplašinot par PLG reģistrējamās informācijas apjomu.

Līdz šim Uzņēmumu reģistrā par juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjekta PLG, kā arī par juridiskā veidojuma PLG tika reģistrēta identificējošā informācija (vārds, uzvārds, personas kods vai – ja tāda nav – dzimšanas dati un personu apliecinoša dokumenta dati), viena valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī kontroles veids, tai skaitā norādot citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota.

Savukārt Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts paredz divus papildu nosacījumus: pirmkārt, ja PLG ir vairākas valstspiederības, reģistrējamas tās visas; otrkārt, papildus kontroles veidam reģistrējama arī informācija par PLG īstenotās kontroles apjomu. Tādēļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ir papildinātas attiecīgās normas, paredzot:

reģistrēt visas PLG valstspiederības, ja PLG ir vairākas valstspiederības;
papildus kontroles veidam reģistrēt arī PLG īstenotās kontroles apjomu.

Papildus norādāms, ka analoga prasība attiecībā uz kontroles veida un apjoma, kā arī īpašumtiesību un kontroles struktūras detalizētu reģistrāciju ir ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Regulas (ES) 2024/1624 62. pantā, kas no 2027. gada 10. jūlija būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Kontroles apjoma jēdziens un reģistrējamā informācija

Ar kontroles apjomu saprot PLG īstenotās kontroles apmēru pār attiecīgo tiesību subjektu vai juridisko veidojumu. Reģistrējamās informācijas apjoms atšķiras atkarībā no kontroles veida, piemēram:

• ja kontrole izriet no līdzdalības kapitālā vai balsstiesībām – norāda procentuālu apmēru (piemēram, dalībnieks ar 100% balsstiesībām un 100% īpašumtiesībām, vai netiešs īpašnieks ar 45% balsstiesībām un 60% īpašumtiesībām, ja īpašumtiesību un balsstiesību apmērs atšķiras);

• ja kontrole izriet no ieņemamā amata – norāda pārstāvības tiesību apjomu (piemēram, atsevišķas vai kopīgas pārstāvības tiesības izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvim);

• ja PLG statusā ir nevalstiskās organizācijas biedrs, kurš identificēts kā PLG, – norāda iemeslu, kādēļ persona kvalificējas kā PLG (piemēram, dominējoša vai faktiska ietekme, ņemot vērā organizācijas finansēšanu). Gadījumos, kad PLG noskaidrot nav iespējams, papildu informācija par kontroles apjomu nav norādāma.

Attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem (piemēram, trastiem un tiem pielīdzinātiem veidojumiem, kā arī nodibinājumiem) informācija par kontroles apjomu reģistrējama atbilstoši PLG lomai:

• Dibinātājs – aktīvu nodošana (attiecināms arī uz nodibinājumiem, jo atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 86. panta trešajai daļai dibinātāji ir personas, kuras piešķīrušas mantu nodibinājumam);

• Pilnvarnieks – norāda pārvaldes pilnvaras vai precīzu pilnvaru apjomu, ja pārvaldnieki ir vairāki (kopīga/atsevišķa pārvalde) (runājot par nodibinājumiem, norāda informāciju par valdi un tās pārstāvības tiesībām);

• Pārraudzītājs – uzraudzības tiesības. Ja ir, piemēram, veto tiesības kādam procesam (var bloķēt, apstiprināt vai mainīt pārvaldnieka lēmumus, nomaiņas tiesības) arī to norāda;

• Labuma guvējs – norāda labuma % vai daļu (piem., “33% no izmaksājamiem ienākumiem”) vai, ja noteikta tikai kategorija — to kategoriju aprakstu;

• Labuma guvēju grupa (kategorija) – norāda kādu labumu gūst un/ vai ir piešķirtas tiesības ietekmēt juridisko veidojumu. Visbiežāk sastopamais gadījums – gūst labumu no juridiskā veidojuma/ fonda darbības;

• Cita persona – norāda kontroles apjomu, atbilstoši dokumentiem (piemēram, faktiska kontrole pār pilnvarnieka pieņemtajiem lēmumiem, kas noteikta dibināšanas līgumā).

Termiņi un pārejas noteikumi

Likuma grozījumu pārejas noteikumi paredz atšķirīgu kārtību ziņu par PLG valstspiederību un kontroles apjomu aktualizācijai, atkarībā no tā, vai PLG Reģistra vestajos reģistros ir identificējams pēc personas koda vai nē.

Valstspiederības

Atbilstoši pārejas noteikumu 75. un 76. punktam:

• ja PLG ir identificējams pēc personas koda – Reģistrs ziņas par PLG valstspiederību (valstspiederībām) aktualizēs pats, nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2026. gada 10. jūlijam, iegūstot tās no Fizisko personu reģistra;

• ja PLG nav identificējams pēc personas koda – juridiskā persona, personālsabiedrība, ārvalsts subjekts vai juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) aktuālās ziņas par PLG valstspiederību vai valstspiederībām Reģistram iesniedz līdz 2026. gada 31. decembrim.

Ja PLG nav identificējams pēc personas koda, viņam ir tikai viena valstspiederība un ziņas par to Reģistra rīcībā jau ir, atkārtoti tās sniegt nav nepieciešams, ja valstspiederība nav mainījusies.

Kontroles apjoms

Atbilstoši pārejas noteikumu 77. un 78. punktam:

• ja Reģistra rīcībā jau ir ziņas, no kurām kontroles apjomu var noteikt, jo kontroles veids izriet no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka, akciju sabiedrības akcionāra vai individuālā uzņēmuma īpašnieka statusa, Reģistrs šīs ziņas reģistrēs pats, nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2026. gada 31. decembrim;

• citos gadījumos, kad šādas ziņas nav reģistrētas iepriekš minētajā kārtībā, tiesību subjekts vai juridiskais veidojums informāciju par kontroles apjomu Reģistram iesniedz vienlaikus ar nākamo PLG informācijas aktualizāciju.

Sankcijas par informācijas savlaicīgu neaktualizēšanu

Šobrīd par pārejas noteikumos paredzēto pienākumu (aktualizēt ziņas par PLG valstspiederību un/vai kontroles apjomu) neizpildi piespiedu mehānisms nav noteikts. Tomēr, ņemot vērā, ka Direktīvas Nr. 2024/1640 10. panta 13. un 14. punkts (transponējams līdz 2027. gada 10. jūlijam) paredz tiesības par centrālo reģistru atbildīgajai struktūrai atsaukt vai atteikt reģistrācijas apliecinājuma sertifikāta izdošanu, ja PLG informācijā konstatēta nekonsekvence vai kļūdas, savlaicīga informācijas aktualizācija ir ieteicama, lai izvairītos no iespējamām sekām pēc attiecīgā regulējuma pilnīgas ieviešanas.

2025. gada 3. decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", kas stājās spēkā 2026. gada 1. aprīlī. Normas, kas paredz patiesā labuma guvēja (turpmāk – PLG) informācijas ierobežotas pieejamības statusa noteikšanas (datu aizklāšanas) mehānismu, stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Grozījumu mērķis šajā daļā ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (turpmāk – Direktīva), 15. panta prasības, kas paredz: ja publiska piekļuve PLG informācijai var radīt nesamērīgu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, vajāšanas, vardarbības vai iebiedēšanas risku, dalībvalstij jāparedz iespēja ierobežot piekļuvi šai informācijai. Direktīva arī uzliek pienākumu nodrošināt, ka šādi atbrīvojumi tiek piešķirti, katrā gadījumā individuāli izvērtējot apstākļu izņēmuma raksturu un apstiprinot konkrētu nesamērīgu risku pastāvēšanu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) redakcija, kas bija spēkā līdz 2026. gada 30. jūnijam paredzēja aizklāt PLG informāciju tikai divos gadījumos – ja PLG informācijas izsniegšanas brīdī nebija sasniedzis 18 gadu vecumu vai viņam bija ierobežota rīcībspēja. Ar grozījumiem šie izņēmumi tiek papildināti, piešķirot ikvienam PLG tiesības lūgt noteikt informāciju par viņu kā PLG par ierobežotas pieejamības informāciju Likumā noteikto apdraudējuma apstākļu gadījumā. Pieteikumu (iesniegumu) var iesniegt jebkurš PLG neatkarīgi no tā, kurā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā tas ir reģistrēts.

Pieteikuma (iesnieguma) iesniegšanas tiesiskais pamats un nosacījumi

PLG ir tiesīgs vērsties Uzņēmumu reģistrā ar pieteikumu par informācijas par viņu kā PLG ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu, ja informācijas publiska pieejamība var radīt draudus PLG vai viņa ģimenes locekļiem tikt pakļautiem noziedzīgam nodarījumam, kas apdraud viņu dzīvību, veselību vai īpašumu, un pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka šie draudi var īstenoties.

Pieteikumu (iesniegumu) var iesniegt divos veidos:

preventīvi – jauna tiesību subjekta reģistrācijas brīdī, kad informācija par PLG vēl nav kļuvusi publiski pieejama;
pēc informācijas publiskošanas – jebkurā brīdī, kad informācija jau ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā un ir saskatāma nepieciešamība to aizklāt apdraudējuma dēļ.

Valsts nodeva par pieteikuma (iesnieguma) iesniegšanu nav paredzēta.

Pieteikuma saturs

Tā kā katrs pieteikums tiek izvērtēts individuāli, pieteikumā jāietver detalizēts situācijas apraksts. Nepietiek ar vispārīgu norādi, ka persona nevēlas, lai tās dati būtu publiski pieejami – PLG jāpaskaidro, kādēļ tieši informācijas publiska pieejamība var radīt apdraudējumu viņam vai viņa ģimenes locekļiem un kādi apstākļi liecina, ka šāds apdraudējums var īstenoties.

Ja PLG rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina pieteikumā norādītos apstākļus, tie pievienojami pieteikumam. Šādi pierādījumi var būt, piemēram, dokumenti vai informācija, kas apliecina iepriekšēju apdraudējumu, vēršanos tiesībaizsardzības iestādēs, saņemtus draudus vai citus apstākļus, kas objektīvi pamato risku. Tā kā PLG vislabāk pārzina apstākļus, kuru dēļ viņa informācijas publiska pieejamība var radīt apdraudējumu, pienākums sniegt pilnīgu un visaptverošu informāciju gulstas uz pašu PLG.

Uzņēmumu reģistram ir tiesības (bet ne pienākums) papildus pieprasīt kompetento iestāžu, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu, viedokli par pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Šāda iestāžu sadarbības izmantošana neatbrīvo PLG no pienākuma pieteikumā sniegt detalizētu pamatojumu un iesniegt rīcībā esošos pierādījumus.

Pagaidu aizsardzība pieteikuma (iesnieguma) izskatīšanas laikā

Lai nodrošinātu PLG aizsardzību jau pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, Uzņēmumu reģistrs pēc pieteikuma saņemšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, nepieņemot atsevišķu lēmumu, aizklāj attiecīgā PLG informāciju. Šī pagaidu aizsardzība darbojas uz pieteikuma izskatīšanas laiku – viens mēnesis no pieteikuma saņemšanas dienas – un tiek nodrošināta automātiski, Uzņēmumu reģistram šajā brīdī nevērtējot pieteikumā norādīto pamatojumu pēc būtības.

Pagaidu aizsardzība tiek piemērota tikai tad, ja ir izpildīti šādi priekšnosacījumi:

persona lūdz ierobežot piekļuvi tieši saviem datiem;
persona ir identificējama;
persona ir reģistrēta kā PLG aktuālajos datos;
pieteikumā ietverts pamatojums par apdraudējumu.

Ja pieteikumā pamatojums nav norādīts, Uzņēmumu reģistram nav pamata piemērot pagaidu aizsardzību un Uzņēmumu reģistrs pieprasīs pieteikuma iesniedzējam papildināt pieteikumu ar attiecīgu pamatojumu. Ja pēc pieteikuma izskatīšanas pēc būtības Uzņēmumu reģistrs konstatē, ka no iesniegtās informācijas neizriet pamats aizsardzībai, pagaidu aizsardzība tiek pārtraukta un piekļuve PLG informācijai tiek atjaunota.

Uzņēmumu reģistra lēmums un tā apstrīdēšana

Uzņēmumu reģistra lēmums par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu PLG informācijai (datu aizklāšanu) vai atteikums to noteikt ir administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē. Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu par atteikumu var apstrīdēt Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram, savukārt Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atteikuma lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana pati par sevi neatjauno pagaidu aizsardzību – kamēr lēmums tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, PLG dati ir publiski pieejami.

Informācijas pieejamība pēc datu aizklāšanas

PLG datu aizklāšana nenozīmē informācijas pilnīgu nepieejamību – tā ierobežo tās publisku un brīvu pieejamību, vienlaikus saglabājot piekļuvi kompetentajām institūcijām. Informācija paliek pieejama tiesībaizsardzības institūcijām, Finanšu izlūkošanas dienestam, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.¹⁵ panta ceturtā daļa).

Citas iestādes un personas informāciju no Uzņēmumu reģistra var pieprasīt Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā – iesniedzot rakstveida pamatotu pieprasījumu un norādot informācijas izmantošanas mērķi.

Aizklāšanas apjoms

Ierobežotas pieejamības statuss tiek noteikts vairākos līmeņos vienlaikus, lai nodrošinātu, ka aizklājamo informāciju nevar iegūt no citām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām ziņām.

PLG sadaļa – tieši PLG identificējošā informācija tiek aizklāta.

Dalībnieku (akcionāru) un īpašnieku sadaļa –apzinoties, ka PLG informācijas aizklāšana, turpinot publicēt informāciju par personu, kas vienlaikus ir dalībnieks (akcionārs) vai īpašnieks, nesasniegs Direktīvā noteikto tiesību aizsardzību, ierobežojama piekļuve arī datiem par īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu efektīvu PLG aizsardzību gadījumā, ja informācija par viņu ir ierobežotas pieejamības, Likuma 18.³ pants papildināts ar jaunu daļu (2⁴ daļa), no kuras izriet, ka, ja informācija par individuālā uzņēmuma vai kapitālsabiedrības PLG ir ierobežotas pieejamības, arī informācija par attiecīgā PLG īpašumtiesībām individuālajā uzņēmumā vai kapitālsabiedrībā ir ierobežotas pieejamības. Ja PLG vienlaikus ir attiecīgā individuālā uzņēmuma īpašnieks, tad arī īpašnieka informācija būs uzskatāma par ierobežotas pieejamības. Informācija par PLG kā kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) būs ierobežotas pieejamības, ja personas PLG statuss izriet no tiešām vai netiešām īpašumtiesībām attiecīgajā kapitālsabiedrībā.

Tomēr dalībnieku (akcionāru) datu aizklāšana netiek piemērota visās kapitālsabiedrībās, kurās PLG ir dalībnieks. Priekšnosacījums ir tas, ka personas dalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā padara viņu par šīs kapitālsabiedrības PLG un konkrēto PLG iespējams identificēt no dalībnieka (akcionāra) informācijas. Piemēram, ja PLG, kura informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ir dalībnieks kādā citā kapitālsabiedrībā ar mazāk nekā 25% līdzdalību un šī dalība viņu nepadara par šīs citas kapitālsabiedrības PLG, dati šīs citas kapitālsabiedrības dalībnieku sadaļā nav aizklājami.

Vienlaikus norādāms, ka Informācijas par īpašniekiem, dalībniekiem vai akcionāriem aizklāšana tiks nodrošināta neatkarīgi no pamata, uz kura informācijai par PLG ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Proti, šāda aizklāšana piemērojama gan gadījumos, kad ierobežotas pieejamības statuss izriet no Likuma 18.³ panta otrās daļas, jo PLG nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai viņam ir ierobežota rīcībspēja, gan arī gadījumos, kad minētais statuss noteikts ar Uzņēmumu reģistra lēmumu, konstatējot draudu esamību attiecībā uz PLG.

Dokumenti – dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījums vai akciju sabiedrības paziņojums par akcionāra līdzdalības iegūšanu, palielināšanos vai samazināšanos uz ierobežojuma laiku tiek iekļauts reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. Attiecībā uz akciju sabiedrību paziņojumiem nepubliskajā daļā iekļauj tikai tos paziņojumus, kuros identificēts konkrētais PLG ar ierobežotas pieejamības statusu.

Pārstāvēttiesīgo personu sadaļa – ja PLG vienlaikus ir kapitālsabiedrības vai individuālā uzņēmuma pārstāvēttiesīgā persona, viņa dati pārstāvēttiesīgo personu sadaļā netiek aizklāti neatkarīgi no pārstāvības veida. Prasība nodrošināt publisku pieejamību informācijai par pārstāvēttiesīgajām personām izriet no Direktīvas (ES) 2017/1132 14. panta d) punkta i) apakšpunkta un ir nepieciešama uzņēmējdarbības vides caurspīdīguma nodrošināšanai.

Kas paliek publiski redzams?

Aizklāšana nav absolūta – daļa informācijas tiek saglabāta publiski pieejama, lai nodrošinātu reģistrētās informācijas kopējo ticamību. Par dalībniekiem (akcionāriem) publiski paliek redzama informācija par piederošo daļu (akciju) skaitu, procentuālo apmēru, nominālvērtību, kopsummu un datumu, no kura līdzdalība iegūta, savukārt personas identificējošā informācija publiski pieejama nebūs. Attiecībā uz PLG – informācija tiek aizklāta jau līdzšinējā apmērā.

Aizsardzības statusa saglabāšana

Ierobežotas pieejamības statuss tiek saglabāts, kamēr pastāv attiecīgie draudi. PLG ir pienākums reizi gadā iesniegt Uzņēmumu reģistram apliecinājumu, ka joprojām pastāv pamats informāciju turēt aizklātu. Termiņš tiek skaitīts no Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma par datu aizklāšanu pieņemšanas dienas, tādēļ katram PLG šis datums var atšķirties. Tāpat PLG pienākums ir informēt Uzņēmumu reģistru, ja apdraudējums ir novērsts un vairs nepastāv tiesisks pamats noteikt informācijai par PLG ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Ja ikgadējais apliecinājums netiek iesniegts, Uzņēmumu reģistram ir pamats pieņemt lēmumu par ierobežotas pieejamības statusa atcelšanu un informācija par PLG un tā līdzdalību tiek publiskota.

Pienākums iesniegt dokumentus bez PLG datiem, kuriem noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss

Tiesību subjektiem, kas iesniedz dokumentus Uzņēmumu reģistrā, ieteicams neiekļaut dokumentos tādu PLG identificējošu informāciju, kuras publiskošana nav pieļaujama. Piemēram, ja biedrības biedra - PLG informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tad biedru sapulces protokolā nav jānorāda tā biedra (PLG) identificējošā informācija. Šāda pieeja atbilst Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta atziņām, ka pienākums ievērot datu apjoma ierobežojumus primāri gulstas uz personu, kas iesniedz informāciju reģistrā (iestādē), nevis uz iestādi kā aktīvu filtru katram iesniegtajam dokumentam. Uzņēmumu reģistrs nodrošinās datu aizklāšanu atsevišķa pieprasījuma gadījumā, ja dokumentos (kas nav noteikti Likumā) būs iekļauta informācija, kurai nosakāms ierobežotas pieejamības statuss.

Pārejas noteikumi

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka Uzņēmumu reģistrs līdz 2027. gada 1. janvārim, nepieņemot atsevišķu lēmumu, īsteno Likuma 18.³ panta 2.⁴ daļā noteikto – aizklāj reģistrēto informāciju par tiem dalībniekiem (akcionāriem) un individuālo uzņēmumu īpašniekiem, kuri vienlaikus ir reģistrēti kā PLG un kuriem ierobežotas pieejamības informācijas statuss jau ir noteikts uz Likuma pamata (tas ir, PLG, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai kuriem ir ierobežota rīcībspēja), kā arī nodrošina attiecīgo dokumentu iekļaušanu reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.

PLG, kuriem informācijas publiska pieejamība var radīt apdraudējumu (Likumā noteiktajos gadījumos), var iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā. Pārejas noteikumi šajā gadījumā īpašu termiņu nenosaka – pieteikumu var iesniegt jebkurā brīdī no 2026. gada 1. jūlija.

Ar individuālo uzņēmumu saprotama arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība.

Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis

Likuma 18.² panta sestajā daļā paredzētais izņēmums nesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju (turpmāk – PLG) nevar būt attiecināms uz gadījumiem, kad kādu objektīvu iemeslu dēļ PLG nav iespējams noskaidrot, bet gan tas ir attiecināms uz situācijām, kad informācija par PLG jau ir atklāta atbilstoši regulētā tirgus prasībām. Šāda minētās normas interpretācija izriet tostarp arī no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 3. panta 6. punkta un Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikuma Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 87. punkta, kurā citastarp noteikts, ka uz akciju sabiedrību (turpmāk – AS), kas iekļauta regulētā tirgū, attiecas informācijas atklāšanas prasības atbilstīgi Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, kas nodrošina informācijas par īpašumtiesībām pienācīgu pārredzamību. Arī Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) rekomendācijas paredz, ka ir jābūt pieejamai adekvātai un precīzai jaunākajai informācijai par PLG, lai kompetentās institūcijas un citi likuma subjekti varētu tai piekļūt.

Regulējums finanšu instrumentu tirgus nodrošināšanai ir ietverts Finanšu instrumentu tirgus likumā (turpmāk – FITL). Atbilstoši FITL 1. panta pirmās daļas 21. punktam nozīmīga līdzdalība ir tieši vai netieši iegūta līdzdalību, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla. Būtiska līdzdalība ir personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku (FITL 1. panta pirmās daļas 19.punkts). Turpretim kontroles elementu persona iegūst, ja:

šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata;
šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata;
starp šo personu un komercsabiedrību pastāv citas attiecības — analogas šā punkta 1. vai 2. apakšpunktā minētajām attiecībām.

Saskaņā ar FITL 61. pantu personai ir pienākums paziņot par savu balsstiesību īpatsvaru, kad akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5, 10, 15, 20, 25, 30, 50 vai 75 %. Ja AS izcelsmes valsts ir Latvijas Republika - paziņošanas pienākums rodas arī sasniedzot 90 un 95 % īpatsvaru. Paziņošanas pienākums attiecināms arī uz personām, kas netieši ieguvušas netiešu līdzdalību, piemēram, noslēdzot līgumu ar akcionāru, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi (FITL 8. panta 1. punkts). Paziņojums AS un vienlaikus arī Latvijas Bankai iesniedzams nekavējoties, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā pēc dienas, kad persona:

uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā. Šā punkta izpratnē uzskatāms, ka persona par balsstiesību iegūšanu, atsavināšanu vai iespēju tās izmantot uzzina ne vēlāk kā divu tirdzniecības dienu laikā pēc darījuma dienas;
tiek informēta par tādu notikumu, kura rezultātā personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61. panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

AS ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izplata to šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā (FITL 61.³ panta trešā daļa), cita starpā nosūtot to oficiālajai regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai.

Papildus norādāms, ka vienoti standarti līdzdalības atklāšanai biržā kotētajām AS noteikti tikai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk -EEZ) līmenī. Ja “ķēdes” gala AS akcijas ir kotētas ārpus ES vai EEZ valstīm, tad, ņemot vērā to, ka ārpus ES vai EEZ nav vienota, kopīga tiesiskā regulējuma un tas, iespējams, ir atšķirīgs no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas ir attiecināmi uz ES un EEZ dalībvalstīm (balsstiesību īpatsvara atklāšanas pienākums, kā arī, piemēram, regulētā tirgus izpratne un īpatnības), juridiskā persona nevar atsaukties uz Likuma 18.² panta sestajā daļā ietverto izņēmumu. Proti, Likuma 18.² panta sestajā daļā ietvertais PLG paziņošanas izņēmums ir piemērojams attiecībā uz tām juridiskajām personām, kuru “ķēdes” gala AS akcijas ir kotētas kādā no ES vai EEZ dalībvalstīm. Savukārt, ja juridiskās personas “ķēdes” gala AS akcijas ir kotētas biržā, kas ir ārpus ES vai EEZ dalībvalstu loka, Uzņēmumu reģistram iesniedzama informācija par juridiskās personas PLG vispārīgā kārtībā, t.i., juridiskā persona norāda tās īpašnieku struktūru vai attiecīgi apliecinājumu, ka PLG nevar noskaidrot, norādot pamatojumu.

Iepriekš minētais attiecas kā uz jaunas informācijas par PLG reģistrāciju, tā sniedzot apliecinājumu, ka iepriekš reģistrētā informācija par PLG nav mainījusies. Proti, ja juridiskā persona iepriekš Uzņēmumu reģistrā reģistrējusi apliecinājumu, ka tās PLG ir akcionārs tādā AS, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa, bet piesakot izmaiņas, pieteikuma veidlapā atzīmējusi, ka reģistrētā informācija par PLG nav mainījusies, Uzņēmumu reģistra valsts notārs, pārbaudot juridisko personu “ķēdi” un konstatējot, ka gala AS akcijas ir kotētas ārpus ES vai EEZ dalībvalstīm, ir tiesīgs pieprasīt juridiskajai personai precizēt informāciju par tās PLG atbilstoši iepriekš minētajam.

Akcionāru sastāvs

Vienlaikus Likuma 18.²panta sestajā daļā paredzētais izņēmums ir piemērojams, ja tikai gadījumos, kad kontrole pār juridisko personu ir izskaidrojama vienīgi ar dalību regulētajā tirgū kotētā sabiedrībā un nepastāv citi kontroles īstenošanas mehānismi vai citas juridiskās personas ar kuru starpniecību tad PLG īsteno kontroli. Proti, izņēmums attiecināms tikai uz gadījumiem, kad kontrole pār juridisko personu izriet no fiziskas personas kā akcionāra statusa regulētajā tirgū kotētā sabiedrībā. Savukārt gadījumā, ja kontrole tiek īstenota ar juridiskas personas starpniecību, izņēmuma piemērošanas priekšnoteikumi nav izpildīti. Piemēram, ja “ķēdes” gala AS akcionāru sastāvs lielākoties sastāv no fiziskām personām ar dažādu procentuālo slieksni (gan zem, gan virs 25%), tad statusa reģistrācija ir atbilstoša. Ja lielākā daļa no akcionāriem ir juridiskas personas, tad Uzņēmumu reģistrā ir iespējams vienlaikus reģistrēt statusu, kas atspoguļotu informāciju par akcionāriem fiziskām personām un konkrētu informāciju par PLG, kas īsteno kontroli caur juridiskām personām.

Vienlaikus norādāms, ka šāda statusa reģistrācija pašai juridiskajai personai uzliek pienākumu regulāri uzraudzīt gala tiesību subjekta - AS akcionāru sastāvu, tostarp faktu, vai akcijas joprojām ir publiskā apgrozībā.

Uzņēmumu reģistrs maina praksi attiecībā uz patieso labuma guvēju reģistrāciju. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/jaunums/uznemumu-registrs-maina-praksi-attieciba-uz-patieso-labuma-guveju-registraciju
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikums Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2018.369.01.0132.01.ENG&toc=OJ%…
FATF, Guidance on Beneficial Ownership for Legal Persons. Ievada 2. punkts. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/guidance/Guidance-Beneficial-Ownership-Legal-Persons.pdf.coredownload.pdf
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regulas (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2026. gada 18. jūnija lēmums Nr. 1-5n/85. Pieejams: https://lemumi.ur.gov.lv/lv/2026/2026-gada-galvena-valsts-notara-lemums-nr-1-5n-85

Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) rekomendācijās skaidrots kā, izmantojot kaskādes testu vai metodi, var vieglāk un efektīvāk noskaidrot juridiskās personas patiesos labuma guvējus (turpmāk – PLG).

Minētie pasākumi nav alternatīvi risinājumi, bet gan kaskādes pasākumi, un katru no tiem īsteno, ja iepriekšējais pasākums ir īstenots, taču juridiskās personas PLG nav identificēts:

1. solis: Noskaidro un identificē fizisko (-ās) personu (-as), kura (-as) īsteno kontrolējošo līdzdalību* juridiskajā personā caur tieši vai netieši piederošām vairāk nekā 25 % juridiskās personas kapitāldaļām/ akcijām vai balsstiesībām.
- * Kontrolējoša līdzdalība ir atkarīga no līdzdalības struktūras uzņēmumā. Tā var būt noteikta, pamatojoties uz robežvērtību, piemēram, jebkura persona, kurai piederošā daļa pārsniedz noteiktu procentuālu daļu no uzņēmuma (piemēram, 25 %).
2. solis: Ja pastāv šaubas par to, vai 1. soļa ietvaros identificētā persona tiešām gala rezultātā īsteno faktisko kontroli juridiskajā personā vai, ja neviena šāda fiziskā persona nav identificēta, noskaidro un identificē fizisko personu, kura īsteno juridiskās personas kontroli, izmantojot citus līdzekļus.
3. solis: Ja gūta pārliecība, ka nav fiziskās personas, kura saskaņā ar 1. un 2. soli īstenotu kontroli juridiskajā personā, Uzņēmumu reģistrā reģistrē statusu "PLG noskaidrot nav iespējams", norādot pamatojumu, vai reģistrē vienu, vairākas vai visas personas, kuras ieņem augstāko pārvaldības institūciju amatus.

Ja Uzņēmumu reģistrā reģistrēts statuss, ka juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) subjekti, piemēram, kredītiestādes, šajā gadījumā par juridiskās personas PLG uzskatīs augstākās pārvaldības institūcijas locekļus.

Pirmais solis

PLG identificēšanā ir apzināt to fizisko (-ās) personu (- as), kura kontroli uz īpašumtiesību pamata īsteno tieši, vai netieši – izmantojot citas fiziskas un juridiskas personas, vai juridiskos veidojumus. Pat tad, ja piemērojams minimālais slieksnis īpašumtiesību kontroles noteikšanai saskaņā ar tiesisko regulējumu - tas neizslēdz iespēju, ka arī citas personas atbilst PLG definīcijai.

Piemērs Nr.1:

Lai arī nevienai fiziskai personai kapitālsabiedrībā nepieder vairāk nekā 25 % kapitāla daļu un balsstiesību, taču fiziskā persona Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 4 dalībnieku sapulcēs vienmēr balso vienādi, pārbalsojot pārējos dalībniekus, līdz ar to katra no šīm personām ir identificējama kā PLG.

Otrais solis

Ja nav iespējams identificēt personas, kurām ir kontrole, izmantojot īpašumtiesības, vai ja ir šaubas, ka šīs personas faktiski ir faktiskie īpašnieki, tad personas, kas kontrolē juridisko personu, būtu jānosaka, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, personisku vai finansiālu ietekmi, kā arī intereses.

Efektīva kontrole var tikt īstenota, piemēram, izmantojot radnieciskās saiknes (personai ir radnieciska vai personiska saistība ar personām, kam pieder juridiskā persona vai, kas to kontrolē), finansējot juridisko personu, veicot būtisku kontroli ar juridiskās personas finanšu līdzekļiem (tostarp ar finanšu iestādēm, kas atvērušas juridiskās personas kontus) un pārvaldot juridiskās personas pašreizējās finanšu lietas, izmantojot līgumiskas vai vēsturiskas saistības, lietojot, baudot vai gūstot labumu no juridiskajai personai piederošajiem aktīviem, pat, ja kontrole nekad netiek īstenota, u.c. veidos.

Piemērs Nr.2:

Fiziskā persona Nr. 6 ir “EFG Banka” valdes priekšsēdētājs, kas ir lielākais kapitālsabiedrības finansēšanas avots. Lai arī fiziskai personai Nr. 6 pieder mazāk nekā 25 % no kapitāla daļām – viņa īsteno efektīvu kontroli kapitālsabiedrībā caur “EFG Banku”, kas apstiprina finanšu pieprasījumus un saskaņo to izlietojumu – līdz ar to būtu uzskatāma kā kapitālsabiedrības PLG, kas īsteno efektīvu kontroli. Savukārt fiziskā persona Nr. 5 uzskatāma par kapitālsabiedrības PLG, kas īsteno kontroli uz tiešu īpašumtiesību pamata.

Trešais solis

Tikai tad, ja ir īstenoti abi iepriekš minētie pasākumi, bet joprojām nav iespējams identificēt juridiskās personas PLG, saskaņā ar Likuma 18.² panta otro daļu, Uzņēmumu reģistrā reģistrējams statuss, ka juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams, norādot pamatojumu, vai kā juridiskās personas PLG reģistrēt augstāko pārvaldības institūciju.

Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, kuros juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams, saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu Likuma 3. pantā noteiktie subjekti (piemēram, kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti notāri u.c.) par juridiskās personas PLG var uzskatīt personu, kura šajā juridiskajā personā ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu. Attiecīgi, gadījumos, kuros Uzņēmumu reģistrā būs reģistrēta informācija, ka juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams, juridiskajai personai, aizpildot klientu izpētes anketas (piemēram, kredītiestādē), kā PLG būs jānorāda viens, vairāki vai visi valdes locekļi, ņemot vērā attiecīgā Likuma subjekta vērtējumu par būtiskajiem apstākļiem.

Atgādinām, ka juridiskās personas valde ir atbildīga par PLG noskaidrošanu un paziņošanu Uzņēmumu reģistrā.

PLG statusa reģistrācija — neatkarīgi no tā, vai tā veikta Uzņēmumu reģistrā vai, piemēram, kredītiestādē klienta izpētes ietvaros — pati par sevi nerada PLG nekādas papildu tiesības vai pienākumus.

Līdzšinējā Uzņēmumu reģistra prakse attiecībā uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem (turpmāk – PLG) reģistrāciju, reģistrējot juridiskās personas likvidācijas procesu bija orientēta uz informācijas nemainīgumu. Tika uzskatīts, ka, uzsākot likvidācijas procesu, informācijai par PLG ir otršķirīgs statuss, jo tiesību subjekts visticamāk tiks izslēgts no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Tāpēc nebija nepieciešams pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības aktuālo informāciju par tās PLG. Informācijas aktualizācija par PLG tika pieprasīta tikai tad, ja tiesību subjekts pieņēma lēmumu turpināt darbību.

Tomēr, pārskatot normatīvajā regulējumā iekļautās prasības, kā arī Uzņēmumu reģistra kā publiskā reģistra pienākumu nodrošināt precīzu (accurate), atbilstošu (adequate) un aktuālu (up-to-date) informāciju par juridiskās personas, personālsabiedrības PLG, secināts, ka esošā reģistrācijas prakse ir jāpārskata. Šobrīd Uzņēmumu reģistra prakse šajā jautājumā ir noregulēta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2025. gada 13. augusta lēmumā Nr. 1-5n/181.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta pirmās daļas 5. punkta a) apakšpunktā sniegta PLG definīcija attiecībā uz juridiskajām personām. Proti, juridiskajās personās tā ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) 2023. gada martā izdotajās vadlīnijās “Juridisko personu patiesie labuma guvēji” PLG tiek skaidrots kā fiziskā persona, kurai “galarezultātā” pieder vai tā kontrolē “klientu”, un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Definīcija ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. “Galarezultātā pieder vai kontrolē” un “īsteno galīgo kontroli” attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības vai kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai citiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. PLG definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tā pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un kura izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, kā arī fizisko personu, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu (neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē).

Saskaņā ar Likuma 18.¹panta pirmo daļu fiziskai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā kļuvusi par juridiskās personas vai personālsabiedrības PLG, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai vai personālsabiedrībai. Tāpat persona, ar kuras starpniecību PLG īsteno kontroli juridiskajā personā vai personālsabiedrībā, paziņo juridiskajai personai vai personālsabiedrībai tam zināmo informāciju par tās PLG. Atbilstoši Likuma 18.¹ panta otrajai un trešajai daļai juridiskajai personai vai personālsabiedrībai ir pienākums pēc savas iniciatīvas noskaidrot un identificēt savus PLG, ja tai ir saprātīgs pamats apšaubīt tai sniegto informāciju vai ja šī informācija vispār nav iesniegta, bet ir pamats uzskatīt, ka PLG pastāv. Juridiskajai personai vai personālsabiedrībai ir arī pastāvīgi jāglabā un jāaktualizē informācija par PLG, kas minēta Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā, proti, identificējošie dati, kā arī informācija un dokumentārais pamatojums par īstenoto kontroli, kas cita starpā paredz glabāt arī visu dokumentāciju par subjektiem, ar kuru starpniecību kontrole tiek īstenota.

Atbilstoši Likuma 18.² panta pirmajai daļai juridiskā persona vai personālsabiedrība, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot Likuma 18.¹panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Savukārt Likuma 18.² panta otrajā daļā noteikti gadījumi, kad izmaiņu reģistrācija bez informācijas par PLG reģistrācijas vai aktualizācijas nav iespējama, proti, iesniedzot pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā.

Ievērojot minēto secināms, ka normatīvie akti imperatīvi nosaka minimālo informācijas apjomu, ko katrai juridiskajai personai ir pienākums glabāt un attiecīgi arī iesniegt Uzņēmumu reģistrā, iestājoties noteiktiem apstākļiem. Šis pienākums ir piemērojams visā tiesību subjekta pastāvēšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas darbības, likvidācijas vai reorganizācijas procesā.

Kapitālsabiedrības

Komerclikuma 312. pantā noteikts, ka kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrība) darbība izbeidzas:

ar dalībnieku lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uzsākot bankrota procedūru;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);
sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);
citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

Savukārt Komerclikuma 317. panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien sabiedrība netiek izslēgta no komercreģistra atbilstoši Komerclikuma 317. panta otrajai daļai, sabiedrībai ir pienākums likvidēties, atbilstoši Komerclikumā noteiktajai kārtībai.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Komerclikuma 318. panta pirmā daļa). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt tiesa vai komercreģistra iestāde (Komerclikuma 318.¹ panta pirmā daļa). Sabiedrības likvidāciju var veikt viens vai vairāki likvidatori (Komerclikuma 318. panta ceturtā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes un padomes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Komerclikuma 322. panta pirmā daļa), tai skaitā pienākumu nodrošināt juridiskās personas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par sabiedrības PLG.

Tātad, lai arī juridiskā persona joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās dalībnieku/akcionāru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un sabiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem uzņēmuma faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot sabiedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā sabiedrības PLG bija reģistrēti dalībnieki, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār juridisko personu. Minētais attiecas arī uz statusu, ka juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistra pieteikumu par kapitālsabiedrības valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek reģistrētas arī izmaiņas kapitālsabiedrības valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par sabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par sabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekli (saskaņā ar Komerclikuma 322. panta ceturto daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25 % kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi ieceltie likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu, var tikt reģistrēti sekojoši varianti: “kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis” vai “cits kontroles veids: kā likvidators” – abi minētie kontroles veidi uzskatāmi par atbilstošiem.

Ja likvidāciju veic, piemēram, sabiedrības dalībnieks, kas bija arī vienīgais valdes loceklis un sākotnēji reģistrētā informācija par viņu kā PLG bija “kontroli īsteno kā dalībnieks”, tad arī šajā gadījumā, lai arī fiziskā persona, kas īsteno kontroli pār juridisko personu, nemainās, būtu precizējams kontroles veids, aizstājot kontroli “kā dalībnieks” ar “kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis” vai “cits kontroles veids: kā likvidators”.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG aktualizāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama sabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Eiropas komercsabiedrības

Eiropas komercsabiedrību likvidācijai tiek piemēroti Komerclikuma noteikumi par akciju sabiedrības likvidāciju.

Komerclikuma 312. pantā noteikts, ka kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrība) darbība izbeidzas:

ar dalībnieka lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uzsākot bankrota procedūru;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);
sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);
citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes un padomes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Komerclikuma 322. panta pirmā daļa), tai skaitā pienākumu nodrošināt juridiskās personas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par sabiedrības PLG. Tātad, lai arī Eiropas komercsabiedrība joprojām pieder juridiskām personām (to īpašniekiem), tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās akcionāru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un sabiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem uzņēmuma faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot sabiedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā Eiropas komercsabiedrības PLG bija reģistrēti akcionāru – juridisko personu izpildinstitūcija vai to gala īpašnieki, tad ar brīdi, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis Eiropas komercsabiedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār juridisko personu. Minētais attiecas arī uz statusu, kad juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par Eiropas komercsabiedrības valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai Eiropas komercsabiedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek reģistrētas arī izmaiņas tās valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par Eiropas komercsabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par Eiropas komercsabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Komerclikuma 322. panta ceturto daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25 % kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), viņi visi kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu var tikt reģistrēti sekojoši varianti: “kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis” vai “cits kontroles veids: kā likvidators” – abi minētie kontroles veidi uzskatāmi par atbilstošiem.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG aktualizāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama Eiropas komercsabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Individuālie (ģimenes) uzņēmumi un zemnieka vai zvejnieka saimniecības

Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21. panta otrajā daļā noteikts, ka individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk – uzņēmums) likvidāciju veic uzņēmuma īpašnieks vai viņa iecelts likvidators. Lēmumu par uzņēmuma likvidācijas uzsākšanu pieņem īpašnieks vai, ja uzņēmums dibināts uz ģimenes kopīpašuma bāzes - pilngadīgie ģimenes locekļi (kopīpašnieki) (Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21. panta trešā daļa). Līdzīgi kā minēts jau iepriekš, likvidators likvidācijas procesā veic visas nepieciešamās darbības, lai pilnībā apmierinātu visas likumīgo kreditoru prasības (Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21. panta ceturtā daļa).

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistra pieteikumu par izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par uzņēmuma likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas uzņēmuma pārvaldes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par uzņēmuma PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par uzņēmuma PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Praksē, lielākoties likvidāciju veiks īpašnieks (aktīvam subjektam kā pārvaldes institūcijas locekļa amats norādīts – īpašnieks). Neskatoties uz uzņēmuma struktūras īpatnībām, proti, to, ka darbības nodrošināšanā un likvidācijā parasti iesaistīta viena un tā pati persona, būtu precizējams kontroles veids, aizstājot reģistrēto kontroli “kā īpašnieks” ar “cits kontroles veids: kā likvidators”. Ja likvidāciju veic cita persona, kā PLG kontroles veids norādāms “cits kontroles veids: kā likvidators”.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG aktualizāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama uzņēmuma likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Kooperatīvās sabiedrības

Kooperatīvo sabiedrību likuma 67. pantā noteikts, ka sabiedrības (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība) darbība tiek izbeigta:

ar biedru kopsapulces lēmumu;
ar valdes lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
ar Uzņēmumu reģistra lēmumu;
ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
saskaņā ar maksātnespējas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
citos likumā noteiktajos gadījumos.

Savukārt Kooperatīvo sabiedrību likuma 71. panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja kooperatīvās sabiedrības darbība ir izbeigta, notiek tās likvidācija. Līdz ar to, ja vien kooperatīvā sabiedrība netiek izslēgta no uzņēmumu reģistra žurnāla atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 71. panta otrajai daļai, kooperatīvajai sabiedrībai ir pienākums likvidēties, atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktajai kārtībai.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja likumā, statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā nav noteikts citādi. (Kooperatīvo sabiedrību likuma 73. pants). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz kooperatīvās sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt komercreģistra iestāde (Kooperatīvo sabiedrību likuma 74. panta pirmā daļa). Kooperatīvās sabiedrības likvidāciju var veikt viens vai vairāki likvidatori (Kooperatīvo sabiedrību likuma 72. panta sestā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes un padomes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Kooperatīvo sabiedrību likuma 72. panta pirmā daļa), tai skaitā pienākumu nodrošināt juridiskās personas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par kooperatīvās sabiedrības PLG.

Tātad, lai arī juridiskā persona joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktās biedru tiesības – jo tās funkcijas pārņem likvidators, un kooperatīvās sabiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem kooperatīvās sabiedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, apmierināt kreditoru prasījumus un sadalīt atlikušo sabiedrības mantu starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā kooperatīvās sabiedrības PLG bija reģistrēti biedri, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār kooperatīvo sabiedrību. Minētais attiecas arī uz reģistrēto statusu, ka juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Norādāms, ka, piesakot reģistrācijai informāciju par kooperatīvās sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, tiek veiktas arī izmaiņas kooperatīvās sabiedrības valdes sastāvā, līdz ar to vienlaikus reģistrējama arī informācija par kooperatīvās sabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par kooperatīvās sabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 72. panta sesto daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25 % kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), viņi visi kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama kooperatīvās sabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība)

Komerclikuma 97. pantā noteikts, ka sabiedrība (turpmāk – personālsabiedrība) izbeidzas:

izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;
ar personālsabiedrības biedru lēmumu;
uzsākot bankrota procedūru;
ar tiesas nolēmumu.

Savukārt Komerclikuma 106. pants noteic, ka pēc personālsabiedrības izbeigšanās notiek tās likvidācija, izņemot gadījumu, kad personālsabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī personālsabiedrība atzīta par maksātnespējīgu. Likvidāciju veic personālsabiedrības biedru izvēlēts likvidators (izriet no Komerclikuma 107. panta pirmās daļas). Personālsabiedrības likvidāciju var veikt vairāki likvidatori, kuriem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi.

Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem biedru tiesības un pienākumus, ja vien normatīvajā regulējumā nav paredzēts citādi (piemēram, Komerclikuma 110. pants), tai skaitā pienākumu nodrošināt personālsabiedrības pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par personālsabiedrības PLG. Tātad, lai arī personālsabiedrība joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās biedru tiesības – netiek veiktas izmaiņas biedru sastāvā vai to pārstāvības tiesību apjomā (vadības institūcijas amatā ir iecelts likvidators), līdz ar to netiek nodrošināta klasiskā personālsabiedrības darbība. Likvidators ir pārņēmis sabiedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot sabiedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā personālsabiedrības PLG bija reģistrēti biedri (komplementārs vai personiski atbildīgie biedri, kam nav atņemta tiesības kārtot lietvedību (saskaņā ar Komerclikuma 85. panta pirmo daļu), tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis personālsabiedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār tiesību subjektu. Minētais attiecas arī uz statusu, ka personālsabiedrības PLG noskaidrot nav iespējams vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par personālsabiedrību vadības institūciju izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par personālsabiedrības likvidācijas uzsākšanu, tiek veiktas arī izmaiņas sabiedrības pārstāvības struktūrā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par personālsabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par personālsabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori (saskaņā ar Komerclikuma 108. panta pirmo daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25 % kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu, norādāms “cits kontroles veids: kā likvidators”.

Vienlaikus norādāms, ka papildus valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama personālsabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Eiropas ekonomisko interešu grupas

Eiropas ekonomisko interešu grupu darbībai tiek piemēroti normatīvie akti, kuri regulē pilnsabiedrību (personālsabiedrību) reģistrāciju un darbību, tostarp likvidācijas procesu.

Tātad, lai arī Eiropas ekonomisko interešu grupa joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās biedru tiesības – netiek veiktas izmaiņas vadības sastāvā, līdz ar to netiek nodrošināta klasiskā Eiropas ekonomisko interešu grupas darbība, jo likvidators ir pārņēmis tās faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot grupas mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā grupas PLG bija reģistrēti biedri vai biedru – juridisko personu izpildinstitūcijas vai īpašnieki, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis grupas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār tiesību subjektu. Minētais attiecas arī uz statusu, kad juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par Eiropas ekonomisko interešu grupas vadības institūciju izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par grupas likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas tās vadības sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par grupas PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par Eiropas ekonomisko interešu grupas PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu var tikt reģistrēti sekojoši varianti: “kā vadītājs” vai “cits kontroles veids: kā likvidators” – abi minētie kontroles veidi uzskatāmi par atbilstošiem.

Vienlaikus norādāms, ka papildus valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama grupas likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Biedrības

Biedrību un nodibinājuma likuma 53. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbība izbeidzas:

ar biedru sapulces lēmumu;
uzsākot biedrības bankrota procedūru;
biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja biedrība dibināta uz noteiktu laiku);
1. ar Uzņēmumu reģistra iestādes lēmumu;
2. ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 58. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien biedrība nav izslēgta no biedrību un nodibinājuma reģistra atbilstoši Biedrību un nodibinājuma 56.¹ pantam, biedrībai ir pienākums likvidēties atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktajā kārtībā.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmā daļa). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz biedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt komercreģistra iestāde (Biedrību un nodibinājuma likuma 59.¹ panta pirmā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājuma likuma 62. panta pirmā daļa), skaitā pienākumu nodrošināt biedrības pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par biedrības PLG.

Tātad, lai arī biedrībā joprojām ir apvienojušies un darbojas biedri - fiziskas un/vai juridiskas personām, tās vairs neīsteno Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktās biedru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un biedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem biedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot biedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā biedrības PLG bija reģistrēti biedri, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis biedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār biedrību. Minētais attiecas arī uz reģistrēto statusu, ka juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par biedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas biedrības valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par biedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par biedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama biedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Nodibinājumi un fondi

Biedrību un nodibinājuma likuma 104. pantā noteiks, ka nodibinājuma darbība izbeidzas:

ar tiesas nolēmumu;
izbeidzoties termiņam (ja nodibinājums dibināts uz noteiktu laiku);
1. ar valdes lēmumu;
uzsākot nodibinājuma bankrota procedūru;
1. ar Uzņēmumu reģistra iestādes lēmumu;
2. ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 107. panta pirmajā daļā noteikts, ka nodibinājuma darbības izbeigšanas gadījumā notiek tā likvidācija, saskaņā ar Biedrības un nodibinājuma likuma VI nodaļas noteikumiem par biedrības likvidāciju, ciktāl nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien nodibinājums nav izslēgts no biedrību un nodibinājuma reģistra atbilstoši Biedrību un nodibinājuma 56.¹ pantam, nodibinājumam ir pienākums likvidēties atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktajā kārtībā.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos nav noteikts citādi. Ja likvidāciju veic citas personas, kas nav valdes locekļi, statūtos paredzama šo likvidatoru iecelšanas kārtība (Biedrību un nodibinājumu likuma 107. panta otrā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, tostarp pienākumu noskaidrot nodibinājuma (likvidējamā nodibinājuma) PLG. Tātad, lai arī nodibinājums joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās dibinātāju vai citas statūtos noteiktās institūcijas tiesības – izpildinstitūcija netiek iecelta (izpildinstitūcijas amatā ir iecelts likvidators), netiek nodrošināta normāla nodibinājuma darbība, jo likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot nodibinājuma mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā nodibinājuma PLG bija reģistrētas personas, kas noskaidroti atbilstoši Likuma 1 panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajam, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis nodibinājuma faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār nodibinājumu.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par nodibinājuma likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas nodibinājuma valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par nodibinājuma PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par nodibinājuma PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi valdes locekļi kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama nodibinājuma likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Arodbiedrības, to apvienības vai patstāvīgās vienības

Arodbiedrību likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka arodbiedrību (turpmāk – arodbiedrība) darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi, kā arī arodbiedrību statūti.

Biedrību un nodibinājuma likuma 53. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbība izbeidzas:

ar biedru sapulces lēmumu;
uzsākot biedrības bankrota procedūru;
biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja biedrība dibināta uz noteiktu laiku);
1. ar Uzņēmumu reģistra iestādes lēmumu;
2. ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 58. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien arodbiedrība nav izslēgta no biedrību un nodibinājuma reģistra atbilstoši Biedrību un nodibinājuma 56.¹ pantam, arodbiedrībai ir pienākums likvidēties atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktajā kārtībā.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmā daļa). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz arodbiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt komercreģistra iestāde (Biedrību un nodibinājuma likuma 59.¹ panta pirmā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājuma likuma 62. panta pirmā daļa), skaitā pienākumu nodrošināt arodbiedrības pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par arodbiedrības PLG.

Tātad, lai arī arodbiedrība (arodbiedrību apvienība) joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktās biedru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un arodbiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem arodbiedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot biedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā arodbiedrības PLG bija reģistrēti biedri, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis arodbiedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār arodbiedrību. Minētais attiecas arī uz reģistrēto statusu, ka juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par arodbiedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas arodbiedrības valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par arodbiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par arodbiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu), šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama arodbiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Politiskās partijas un to apvienības

Politisko partiju likuma 41. pants noteic, ka politiskās partijas un to apvienības (turpmāk – partija) darbība izbeidzas:

ar partijas biedru sapulces lēmumu par partijas darbības izbeigšanu;
uzsākot partijas bankrota procedūru;
ja partijas biedru skaits samazinās un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (44. pants);
izbeidzoties partijas statūtos noteiktajam termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku;
ar tiesas nolēmumu;
uz cita statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Politisko partiju likuma 46. pants noteic, ka partijas darbības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi un partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu. Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājuma likuma 62. panta pirmā daļa), skaitā pienākumu nodrošināt politiskās partijas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par partijas PLG.

Tātad, lai arī partija joprojām pieder (tajā ir apvienojušās) fiziskām personām, tās vairs neīsteno Politisko partiju likumā noteiktās biedru tiesības – izpildinstitūcija netiek iecelta (izpildinstitūcijas amatā ir iecelts likvidators), netiek nodrošināta klasiska partijas darbība, jo likvidators ir pārņēmis partijas faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot partijas mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas partijai bija reģistrēts statuss, ka PLG noskaidrot nav iespējams, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par politiskās partijas likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas tās valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par politiskās partijas PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par partijas PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu), šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt Partiju tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, izmaiņas informācijā par partijas PLG ir daļa no likvidācijas procesa uzsākšanas informācijas, par ko jau ir noteikta valsts nodeva.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2025. gada 13. augusta lēmums Nr. 1-5n/181. Pieejams: https://lemumi.ur.gov.lv/lv/2025/2025-gada-galvena-valsts-notara-lemums-nr-1-5n-181

2020. gada 1. jūlijā spēkā stājās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) grozījumi, kas paredzēja speciālu kārtību informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un Likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Kopš 2020. gada 1. jūnija darbojas Uzņēmumu reģistra izstrādātais patieso labuma guvēju (turpmāk – PLG) ziņošanas risinājums (turpmāk – PLG ziņotājs), kurā Likuma subjekti, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijas (turpmāk – UKI) un to deleģētie pārstāvji, atbilstoši Likuma 18. panta 3.¹daļai, iesniedz paziņojumus par, iespējams, nepatiesi sniegtu informāciju par juridiskās personas (klienta) PLG. Lai nodrošinātu vienotu pieeju Likuma subjektu un UKI rīcībai gadījumos, kad konstatēts, ka Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētā informācija par PLG varētu būt nepatiesa, Uzņēmumu reģistrs ir izstrādājis atbilstošas vadlīnijas.

Ar grozījumiem normatīvajos aktos ir paplašināts to subjektu loks, kuriem ir pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas reģistrācijai par saviem PLG. Tāpat izveidots jauns reģistrs – juridisko veidojumu PLG reģistrs. Ņemot vērā, ka Likuma subjektiem veicamā klienta izpēte attiecināma arī uz ārvalstu subjektiem, kas vēlas darboties Latvijā, kā arī uz dzīvokļu īpašnieku kopībām, kas piedalās civiltiesiskajā apgrozībā, Likuma subjektiem un UKI ir pienākums iesniegt minēto paziņojumu arī par juridisko veidojumu, ārvalsts juridisko personu un dzīvokļu īpašnieku kopību PLG. Vienlaikus norādāms, ka PLG ziņošanas risinājumā par iepriekš minētajiem subjektiem ziņojumu iesniegt šobrīd nav iespējams. Ziņojumu personas, kurām ir piekļuve PLG ziņotājam, Uzņēmumu reģistram iesniegs Iesnieguma likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt informāciju par reģistrētajiem brīdinājumiem attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem, ārvalsts subjektiem vai dzīvokļu īpašnieku kopībām Uzņēmumu reģistrs izsniegs Likuma subjektiem un UKI pēc individuāla pieprasījuma.

Uzņēmumu reģistram gan šobrīd, gan turpmāk var iesniegt informāciju par konstatētām pārrakstīšanās kļūdām Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros. Šādas kļūdas tiek labotas likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā. Informēt par kļūdām var ar iesniegumu, to parakstot ar drošu e-parakstu un nosūtot uz e-pastu pasts@ur.gov.lv.

Likuma subjekti un UKI aicināti informē Uzņēmumu reģistru par konstatēto neatbilstību, nosūtot informāciju uz e-pasta adresi kludas@ur.gov.lv.

Nav jāziņo par kļūdu, ja konstatētas:

Transkripcijas vai pārrakstīšanās kļūdas personu datos:
- Personas datu transkripcija no svešvalodas, piemēram, Jakrin un Yakrin.
- Institūcijas, kas izsniegusi personu identificējošu dokumentu, nosaukuma atveide. Piemēram, personu apliecinošu dokumentu izdevis Krievijas Federācijas dienests, taču Uzņēmumu reģistrā reģistrēts institūcijas nosaukums – FMC vai ФMC, vai The Federal Migration Service, vai tā latviskotais nosaukums.
Transliterācijas kļūdas vai pārrakstīšanās kļūdas ārvalstu subjekta datos:
- Ārvalsts subjekta nosaukums atveidots, izmantojot nacionālo alfabētu (slāvu/ arābu u.c. valstu alfabētu), taču Uzņēmumu reģistrā ārvalsts subjekts reģistrēts, izmantojot latīņu alfabētu, piemēram, Руссиан Воод reģistrēts kā Russian Vood.
- Ārvalsts subjekta identificējošā informācija Uzņēmumu reģistrā reģistrēta, aizstājot atsevišķus burtus ar latīņu alfabēta burtiem. Piemēram, ārvalsts subjekta juridiskā adrese ir Vācija, Alsleben, Bernburger Straβe, burts “β”tiek aizstāts ar burtiem “ss” vai adrese ir atveidota latviešu valodā.
Atšķirības personu identificējošu dokumentu datos – piemēram, Uzņēmumu reģistrā informācijā par PLG kā personu apliecinošs dokuments reģistrēta ID karte, taču Likuma subjekta rīcībā ir personas pases dati.

Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 41. punktu, ja juridiskā persona līdz 2019. gada 1. jūlijam nebija iesniegusi atsevišķu pieteikumu PLG reģistrācijai, kā arī, ja informācija par tās PLG bija iesniegta citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kādā tika īstenota juridiskās personas kontrole, izrietēja attiecīgi tikai no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa statusa, bija uzskatāms, ka juridiskā persona bija paziņojusi tās PLG, un Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, minētās personas reģistrēja kā PLG attiecīgajos reģistros.

Ja PLG automātiskās reģistrācijas rezultātā (informācija reģistrēta posmā no 2019. gada 5. jūlija līdz 2019. gada 31. jūlijam) ziņas par ārvalsts fiziskas personas valstspiederību/ dzīvesvietas valsti atšķīrās no faktiskās situācijas, juridiskajai personai bija jāpiesaka Uzņēmumu reģistrā izmaiņas informācijā par PLG.

Ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistrs informāciju reģistrēja uz Likuma pamata, Uzņēmumu reģistrs pēc savas iniciatīvas nevar veikt attiecīgās informācijas labošanu. Atbilstošas informācijas reģistrācija (tai skaitā automātiskās reģistrācijas rezultātā) ir juridiskās personas atbildība.

Atšķirības personu identificējošos datos – piemēram, ārvalsts fiziskai personai ir beigusies Latvijas Republikā piešķirtā uzturēšanas atļauja, kā rezultātā personai piešķirtais personas kods ir neaktīvs (nav personas koda), taču Uzņēmumu reģistrā personai atsevišķos statusos (valde/ dalībnieks/ PLG) reģistrēts personas kods.

Šajā gadījumā juridiskā persona piesaka Uzņēmumu reģistrā izmaiņas informācijā par personas datiem.

Atšķirības personu, ar kuru starpniecību PLG īsteno kontroli juridiskajā personā, datos – piemēram, subjektam, ar kura starpniecību PLG veic kontroli juridiskajā personā, ir mainīts nosaukums un juridiskā adrese vai, piemēram, tas ir likvidēts/reorganizēts.

Šajā gadījumā juridiskā persona piesaka Uzņēmumu reģistrā izmaiņas informācijā par PLG vai, ja nepieciešams, arī dalībnieku sastāvā.

Informācija par ziņojumiem par iespējami nepatiesu ziņu sniegšanu nav pieejama visiem. Piekļuve PLG ziņotājam, kurā iespējams iesniegt iepriekš minētos paziņojumus un aplūkot reģistrētos brīdinājumus, ir pieejama tikai Likuma subjektiem, UKI un tiesībaizsardzības institūcijām. Paziņojumi un reģistrētie brīdinājumi par juridisko veidojumu, ārvalsts juridisko personu un dzīvokļu īpašnieku kopību PLG tiek apstrādāti manuāli.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 42.punktam - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ziņas par PLG valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti reģistrē šādi:
1) ja personai ir personas kods, kā PLG valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta Latvija;
2) ja personai nav personas koda, kā patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta tā valsts, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu.